Mani blogi, čati un podkāsti turpmāk pieejami te: https://janistax.substack.com/
The page hosting all my podcasts, chats and blogs as of now live here: https://janistax.substack.com/
Mani blogi, čati un podkāsti turpmāk pieejami te: https://janistax.substack.com/
The page hosting all my podcasts, chats and blogs as of now live here: https://janistax.substack.com/
VID atteica priekšnodokļa pārmaksas atmaksu kādam mobilo telefonu piegādātājam, kurš tos bija nosūtījis pircējam Francijā (loģistikas noliktavā) un pārdošanai piemēroja 0% PVN. VID uzskatīja, ka pārdošanai jāpiemēro 21%. Š.g. februārī apgabaltiesa lēma, ka VID nav taisnība.
VID, kā jau ierasts, atsaucās uz to, ka:
Tiesa secināja, ka nav pamata apšaubīt strīdus darījuma faktisku norisi atbilstoši dokumentos norādītajam un preču izvešanu ārpus Latvijas.
Ņemot vērā, ka arī Senāts iepriekš līdzīgās lietās ir lēmis par labu uzņēmumiem, cerams, ka VID pietiks veselā saprāta neapstrīdēt šo tiesas nolēmumu. Taču vēl svarīgāk VID būtu veikt šādu jautājumu iekšēju revīziju ar mērķi vairs netraucēt ne biznesu, ne tiesas šādās lietās, it sevišķi ar virkni tik absurdu VID argumentu, kādi minēti šai lietā. Un cerams, ka kāds sāks rēķināt, cik visiem izmaksā šādi strīdi un kāds par to sāks atbildēt.
Saknes meklējamas arī sistēmā – nesen kāds labs nodokļu speciālists man atzinās, ka sirdī viņa jūt aicinājumu iet VID palīgā sakārtot sistēmu, bet par valsts piedāvāto atlīdzības apmēru par to nav iespējams izšķirties. Savukārt, daļu ierēdņu atlaist, pārējiem paceļot algas nav iespējams ierēdniecības tiesību aktu dēļ. Kolēģe Igaunijā minēja, ka tur VID darbiniekiem par nopietnu pārkāpumu var mierīgi izmest no darba, nevis ‘aizrotēt’.
Vakar Igaunijas tiesā tiesa sprieda interesantu jautājumu. Pārrobežu apvienošanās rezultātā Igaunijas uzņēmumu pievienoja Lietuvas uzņēmumam un Igaunijas uzņēmums beidza pastāvēt. Tiesa nosprieda, ka no Lietuvas uzņēmuma piedzenams Igaunijas UIN. Tā kā mūsu UIN sistēma kopēta no igauņiem, šis varētu būt svarīgi arī mūsu uzņēmumiem.
Igaunijas uzņēmumam STMT Teleco bija 100% meita Lietuvā STMT UAB. 2019.gadā pabeigta mātes pievienošana meitai. Lietuvas uzņēmums pieteikumā tiesai uzsvēra, ka saskaņā ar attiecīgo nodokļu konvenciju tam nav nekādas saistības Igaunijā.
Interesanti arī tas, ka parasti pārrobežu apvienošanās notiek uz augšu (meitu pievieno mātei), bet te noticis otrādi. Kad māti pievieno meitai, mātes akcionārs kļūst par meitas akcionāru. Parasti arī pārrobežu apvienošanās gadījumā uzņēmuma vietā paliek filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība, bet te Igaunijas uzņēmums pilnībā likvidēts. Lietā, gan, nav nekas minēts vai Lietuvas uzņēmumam vienlaikus ir radusies pastāvīgā pārstāvniecība Igaunijā.
Tomēr tiesa lēma, ka likvidācijas gadījumā jāvērtē Igaunijas uzņēmuma starpību starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā. Pozitīva starpība ir apliekama ar UIN. Un arī šis UIN ņemams vērā atskaitāmos izdevumos, aprēķinot ar UIN apliekamo starpību, jo likvidācijas gadījumā vēlāk šo UIN atskaitīt nebūs iespējams. Tā kā notikusi apvienošanās, tad ieguvējs ir atbildīgs par likvidētā uzņēmuma saistībām.
Šajā aspektā (ka vērtējama starpība starp pašu kapitālu un ieguldījumiem pašu kapitālā) Igaunijas apvienošanās procesā ir atšķirība ar Latvijas likumu, jo te vērā ņemama tirgus vērtība likvidācijas brīdī, ko parasti nosaka ar vērtētāju palīdzību.
Starp strīda pusēm izcēlās arī diskusijas par to, kuru no vairākām apvienošanās procesā sastādītajām bilancēm jāņem par pamatu nodokļu aprēķinam. Lietuvas uzņēmums argumentēja, ka nevar būt situācija, ka tas atbild par Igaunijas uzņēmuma saistībām, kamēr vēl pastāv Igaunijas uzņēmums. Var rasties situācija, kurā Igaunijas uzņēmums vēl līdz pat 8 mēnešiem (starpība starp apvienošanās līgumā norādīto apvienošanās datumu un likvidācijas datumu) pelna Igaunijā, bet šī peļņa neapliekas tur ar nodokļiem un to nevar aplikt arī Lietuvā. Tādēļ Igaunijas tiesa norādīja, ka noteicošais ir brīdis, kad Igaunijas uzņēmumu likvidēja, kad pāriet saistības uz ieguvēju.
Vēl viens interesants aspekts, par ko tiesa lēma – lai novērstu dubulto aplikšanu ar nodokļiem, Igaunijas uzņēmuma ar UIN apliekamā pašu kapitāla starpības aprēķinā ņemamas vērā arī Lietuvas meitas uzņēmumā uz likvidācijas brīdi ar UIN apliktās, bet vēl neizmaksātās dividendes, kas Igaunijas saņēmējam (mātei pirms likvidācijas) nav apliekamas. Protams, ar nosacījumu, ka šī peļņa ir bijusi iekļauta Igaunijas uzņēmuma pašu kapitālā.
Nu protams, tā kā Augstākā tiesa atcēla nodokļu administrācijas un iepriekšējo instanču tiesu nolēmumus, visas juridiskās palīdzības izmaksas un valsts nodevas ir atmaksājamas pilnā apmērā. Kā jau normālā valstī pienākas. Atgādināšu, ka pēc attiecīgā Satversmes tiesas sprieduma pagājušā gadā, tiesas pie mums aizgājušas neceļos ar mistisku EUR 60/h likmes kompensēšanu, ko Advokātu padome laikam identificējusi kā vidējo vai tml. Nu, jāpaciešas mazliet, līdz pieaugsim. Ilgi vairs nebūs jāgaida, šķiet.
Ir virkne cilvēku, kas ir bēguši no kara šausmām un tās neatbalsta. Aktīvists Bill Browder komentējis, ka atbalsts Putina režīma pretiniekiem ir ne mazāk svarīgs, kā atbalsts Ukrainai, lai uzvarētu karu. Daļa šādu cilvēku ir guvuši patvērumu arī Latvijā. Kā viņiem piemērojami nodokļi? Tagad pastiprinātas intereses dēļ Delfi iesūtīja virkni jautājumu, uz kuriem centīšos te atbildēt.
Principā nu jau sen nepalīdzam nevienam klientam no Krievijas, tāpēc šī tēma it kā nav vairs interesanta. Tomēr ir viena kategorija cilvēku, kuriem gribētos palīdzēt – tie, kuri aizbēguši no agresora un Londonā nesen vienojās protesta gājienā pret asiņaino režīmu.
Šādus lasītājus interesē IIN deklarāciju iesniegšanas Latvijas VID pienākumi Krievijas pilsoņiem, kuri ieradās Latvijā (ar vīzu C vai D, ar īstermiņa uzturēšanās atļauju vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju). Viņi nevarot saprast, kā tiks ņemti vērā ienākumi, kas saņemti gan Latvijā, gan Krievijā, kā arī no online darba citās valstīs.
Jau pagājušā gada maijā rakstīju, ko nozīmē tas, ka Krievijas nodokļu konvencijas darbība ir apturēta. Taču kopš tā laika klāt nākuši vēl daži fakti, ko jāņem vērā. Arī Krievija apturējusi nodokļu konvencijas ar Latviju darbību, tikai krietni vēlāk – šī gada 1.martā. Pieņemts arī likums, ar kuru no 2024.gada 1.janvāra konvencija vairs vispār nebūs spēkā, nevis tā darbība ir apturēta.
Eiropas Savienība š.g. Valentīna dienā nosūtīja mīlestības sveicienu – pievienoja Krieviju, BVI, Kostariku un Māršala salas to jurisdikciju (melnajam) sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos. Latvija parasti cieši seko šim ES ‘melnajam’ sarakstam, tāpēc sagaidāms, ka t.sk. Krievija un BVI drīz kļūs par ofšoriem Latvijas nodokļu sistēmas izpratnē. Tas, kā minimums, nozīmēs, ka vairumam maksājumam uz Krieviju būs ieturams nodoklis, no transfertcenu viedokļa darījuma puses uzskatāmas par saistītām, utt.
– Kādos gadījumos ārvalstu pilsonis, īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojošs Latvijā (ar vīzu c vai d, ar uzturēšanās atļauju ar pastāvīgu dzīvesvietu), kļūst par tā nodokļu rezidentu, un vai tam vajadzētu aizpildīt nodokļu deklarāciju? Vai to dara darba devējs, ja cilvēks strādā Latvijā?
Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem jāņem vērā, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem automātiski, kad viņi saņem uzturēšanās atļauju. Latvijas likums nosaka 2 kritērijus, kad ārzemnieki var kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem – uzturoties Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā vai deklarējot te pastāvīgu dzīvesvietu. Saņemot uzturēšanās atļauju, ir jādeklarē te dzīvesvietu. Kopē tā brīža Latvijas VID uzskata, ka Latvijā ir apliekami personas visas pasaules ienākumi, izņemot gadījumus, ko nosaka nodokļu konvencija. Kā minēju, Latvija uzskata, ka nodokļu konvencijas ar Krieviju vairs nav. Tāpēc šiem cilvēkiem ir spēkā parastie deklarēšanas nosacījumi, t.sk. par ienākumiem no darba līgumiem nav jāsniedz IIN gada deklarāciju. Šajā mājas lapā VID uzskaitījis gadījumus, kad jāiesniedz IIN gada deklarāciju, t.sk., ja persona guvusi ienākumus ārzemēs.
– Ja cilvēks 2022. gadā uzturējās Krievijā vairāk nekā 183 dienas un bija Krievijas iedzīvotājs, bet pārējo laiku atrodas Latvijā – kur viņam vajadzētu maksāt nodokļus?- Vai no Krievijas federācijā līdz 16. maijam saņemtas algas tiks iekasēts nodoklis Latvijā?
Latvijas VID kopš 16/5/22 vairs neinteresē, cik persona uzturējusies Krievijā. Ja tā pēc minētajiem 2 kritērijiem kļuvusi par Latvijas nodokļu rezidentu, kopš tā brīža šīs personas visas pasaules ienākumi apliekami Latvijā. Latvijā var mēģināt piemērot dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas likumā paredzētos mehānismus (samazināt Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem), ja persona Krievijā spēs sagādāt attiecīgos Krievijas administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus par Krievijā samaksāto nodokli. Tātad, Latvijā Latvijas nodokļu rezidentam apliekamas arī algas, kas saņemtas Krievijā.
– Pēc kādas likmes tiks piemērots Latvijā nodoklis par algu, kas saņemta Krievijas federācijā pēc 16. maija( divi varianti: pirmais – tiem, kam tika piemērots nodoklis 13% Krievijas Federācijā kā Krievijas federācijas rezidentam; otrais – tiem, kuriem Krievijas Federācijā jau ir 30% nodoklis – tas ir tiem, kuri pēc Krievijas Federācijas standartiem tika uzskatīts par nerezidentiem 2022. gadam)?
Ja Latvijas nodokļu rezidents strādā ārzemēs algotu darbu pie ārzemju darba devēja, tad šāds atalgojums Latvijā ar nodokļiem neapliekas, ja Latvijai ar attiecīgajām ārzemēm ir nodokļu konvencija. Tātad, pēc 16.05.22. šāds ienākums kļuvis apliekams Latvijā. Ja šo atbrīvojumu nepiemēro, Latvijas nodokļu rezidentiem (vienalga vai pēc Krievijas likumiem persona ir rezidents vai nerezidents) likmes darba algai piemērojas visiem vienādas: 20% – algai līdz EUR 20 000 gadā; 23% – līdz 78 100, 31% – virs 78 100. VSAOI: darbinieka daļa ir 10,5%, bet darba devēja (ko tas maksā papildus bruto algai) – 23,59%. Kā jau minēts, pēc tam jāvērtē vai iespējams piemērot Latvijas likumā paredzēto dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismu (samazinot Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem).
– Kā parādīt šīs divas summas deklarācijā – līdz 16. maijam un pēc tam, ja tās ir vienīgais ienākumu avots (vai tie tiek ņemti dažādi)?
16.maija notikums (nodokļu konvencijas darbības apturēšana no Latvijas puses) jau pats par sevi automātiski diez vai mainīs daudziem nodokļu piemērošanas kārtību. Nodokļu konvencija minētajā situācijā parasti būs noderīga, lai noteiktu personas nodokļu rezidences valsti, ja abas valstis pēc saviem nacionāliem likumiem vienlaikus saka, ka persona ir viņu valsts nodokļu rezidents. Tad konvencija izšķir šo strīdu, jo šādā situācijā persona vienlaikus nevar būt abu valstu nodokļu rezidents. Ja persona ir Latvijas nodokļu rezidents, bet saņēmis ārzemēs ar IIN neapliekamu ienākumu (darba algu), arī tad jāiesniedz IIN gada deklarāciju Latvijā. Ja Latvijas nodokļu rezidents saņem darba algu par darbu, ko tas veic Latvijā pie Latvijas darba devēja, tad IIN gada deklarāciju nav jāsniedz.
– Vai tiks ņemts vērā neapliekamais minimums (kurš?) algām, kas saņemtas Krievijas federācijā? Vai jānorāda summa rubļos? Un ja eiro – tad par kādu kursu- gada beigās vai skatieties katra mēneša kursus? Un kur tos skatīties?- Kā tiks aplikti ar nodokļiem atsevišķa uzņēmēja ienākumi (Krievijas federācijā viņi parasti maksā ar likmi 6% vienu reizi ceturksnī, bet gada pārskatu sniedz vien reiz gadā) un pašnodarbināto ienākumi (viņiem parasti ir 4% nodoklis).
Neapliekamo minimumu Latvijas nodokļu rezidenta Krievijā saņemtai algai nepiemēro. IIN deklarācijā visas summas jākonvertē uz euro ienākuma (tātad, katras algas) gūšanas brīdī. Pārrēķinu jāveic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto (šajā linkā) EUR atsauces kursu. Latvijas nodokļu rezidentiem te iespējams reģistrēties VID kādam no saimnieciskās darbības režīmiem, atkarībā no ienākumu gūšanas veida, kur pamata veidi ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (mikro-uzņēmums, kam 25% nodokli apgrozījumam līdz EUR 25 000 gadā aprēķina automātiski) vai pašnodarbinātais (ir atskaitāmi izdevumi, piemēro iepriekš minētās progresīvās IIN likmes un VSAOI 31,07% no 620, bet virs šīs summas – 10%), vai SIA.
– Vai ir jāmaksā nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu Krievijas federācijā (pirms un pēc 16. maija), ja tas bija vienīgais nekustamais īpašums, kas pieder vairāk nekā 5 gadus un tā tālāk (nosacījumi, kas darbojas Latvijā attiecība uz nekustamā īpašuma nodokli uz nekustāmo īpašumu)? Vai situācija mainīsies, ja šis dzīvoklis iepriekš tika norādīts nulles deklarācijā? (Pirmais variants – dzīvokli varēja pārdot pat pirms nulles deklarācijas iesniegšanas 2022. gadā. Otrais variants – nulles deklarācija tika iesniegta 2023. gada sākumā, un dzīvoklis tika pārdots vēlāk)?
Ienākums no nekustamā īpašuma parasti apliekas valstī, kur tas atrodas. To nosaka nodokļu konvencijas, kuras vairs ar Krieviju nav. Tādēļ nonākam atpakaļ pie principa, ka Latvijas nodokļu rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, arī no nekustamā īpašuma. Tātad, līdz 16/05/22 tas Latvijā nav apliekams, bet pēc tam – ir. Latvijas rezidentiem arī piemērojami visi IIN likumā paredzētie izņēmumi, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Vienīgi vismaz dažus no attiecīgajiem IIN izņēmumiem būs sarežģīti pamatot, jo tie ir paredzēti Latvijas situācijai – reģistrācija zemesgrāmatā, utt. Var sanākt pretruna – persona ir Latvijas nodokļu rezidents, jo dzīvo Latvijā, bet deklarētā pamata dzīvesvieta ir Krievijā. Par šo šaubu gadījumā labāk rakstveidā precizēt jau laikus VID viedokli. Ja VID atbilde neapmierina, labāk to pārrunāt ar savu juristu. IIN piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma (vai jebkuram citam ienākumam) nav atkarīga no tā norādīšanas nulles deklarācijā.
– Un kā ir ar nodokļiem no automašīnu pārdošanas? (Automašīnas Krievijas federācijā tagad palika dārgāk- var izrādīties, ka tā tiks pārdota dārgāk nekā pirkuma vērtība)? Vai aplika ar nodokļi Krievijas Federācijas saņemtos dividendes?
Iepriekš minēti principi piemērojami arī šajā jautājumā pieminētajiem ienākumu veidiem – Latvijas rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, samazinot IIN par citās valstīs samaksāto tās valsts nodokļu administrācijas apstiprinātu IIN.
– Vai tā ir taisnība, ka nekustamais īpašums ārvalstīs no Latvijas nodokļu tiesību aktu viedokļa nav nekustamais īpašums, bet gan kapitāla pieaugums (pārdošanas gadījumā), un šeit par to ir jāmaksā nodokli?
Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas gan Latvijā, gan ārvalstīs ir kapitāla pieaugums, kas Latvijā apliekas ar IIN 20% likmi.
– Kam ir jāmaksā arī nodokļi Krievijā?
Mēs nekonsultējam par Krievijas nodokļu likumiem. Pat ja to zinātu, mēs kara laikā neko nepalīdzēsim, kas jebkādā veidā var papildināt Krievijas valsts budžetu.
Some contacts asked for a translation of this blog originally posted in Latvian, so here we go.
The distribution of EUR 1m in dividends results in a payment of EUR 250k CIT, in addition to the aforementioned dividends.
No more than 30% of dividend CIT (EUR 75k) can be replaced by 85% of the donation – EUR 63 750. After a strange understanding of SRS and MoF, what could be disputed if the parliament really thought so, the difference between the donation (75k) and the share of the donation (63,750) replacing CIT is taxable. Thus, from dividends of this EUR 1m, in order to provide EUR 64k in support to NGOs with the status of a public benefit organisation, the shareholder’s costs are EUR 11 250 in real donation and CIT on it – EUR 2810. EUR 63 750 of the donation just replaces the tax.
So, out of each EUR 1m dividend company paid, the cost is EUR 14k for it to donate 75k to an NGO, as around EUR 64k of the donation replaces the CIT payable to the state, as shown in the drawing.
I have already written about the other nuances related to donations above. Write your charity project in the comments or report to me – I will be happy to add to this list.
EUR 1m izmaksa rada EUR 250k UIN maksājumu papildus minētajam EUR 1m.
Ne vairāk par 30% no dividenžu UIN (EUR 75k), no kura aprēķina 85% – EUR 63 750. Vienīgi jāatceras, ka pēc sačakarētas VID un FM izpratnes, par ko vēl varētu pastrīdēties vai likumdevējs tiešām tā domājis, starpība starp ziedojumu (75k) un UIN aizvietojošo ziedojuma daļu (63 750) ir apliekama ar UIN. Tātad, no šāda apjoma dividendēm, lai sniegtu EUR 64k atbalstu NVO, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, akcionāra izmaksas ir EUR 11 250 un UIN no tā (EUR 2810).
Tātad, no katra izmaksātā EUR 1m dividenžu uzņēmuma izmaksas ir EUR 14k, lai tas 75k ziedotu NVO, jo ap EUR 64k no ziedojuma aizvieto valstij maksājamo UIN, kā attēlots zīmējumā.
Par pārējām ar ziedojumiem saistītajām niansēm jau rakstīju iepriekš. Ieraksti komentāros savu labdarības projektu vai ziņo man – labprāt šo sarakstu papildināšu.
In this Tax Stories episode I speak with Niklas Schmidt who is a tax partner at WOLF THEISS law firm in Austria. The tax practice of WT has been in tier 1 by most of the directories. He is an author of various books, funder of WT Crypto Academy, one of Austria’s leading international tax lawyers, with a strong focus on technology and private clients. Has studied in Vienna, Munich, Barcelona and Oxford.
Niklas not only studies Latin, but also Python programming. His aim is to read 52 books per year, 1984 by George Orwell being one of his favourites. We also spoke about audiobooks on Audible and other apps – that it may be faster to get through books, especially if one gets used to 1.5 or 1.75 playback speed.
Niklas has written a book on crypto (in German), one on legal aspects of crypto assets and edited a book (nearly 800 pages) on taxation of crypto assets.
Niklas praised participation in IBA Tax Committee. But he really was thrilled to tell about WT Crypto Academy where more than 1000 lawyers have studied, from all over the world, where he covers topics like NFT, DAOs (LLC living on blockchain), Decentralised Finance (DeFi) – financial services based on smart contracts on blockchain without intermediaries,etc.
We also spoke at length on how AI is entering lives of businesses and consultants and how the future might look like. Niklas relates to a quote:
“You are not going to be replaced by AI, but by a human using AI.“
For a longer time VAT world was puzzled over the nature of NFTs – how to qualify it.Niklas also doesn’t have an immediate answer, but he commented that NFT is just an entry on a blockchain, so it’s a digital good that is linked with some content, like an image or a piece of art, music, video, etc.
Bloomberg Tax reported that there was already a case in Germany saying that in Metaverse real estate rental income is taxable. And that income there related to real estate amounts to nearly 1/2bn in 2021 and that it should double in 2022. A virtual yacht was bought for EUR 600k.
Simplification is the first word that comes to Niklas mind, especially for smaller companies and startups. These smaller and starting businesses should also enjoy smaller tax rates. And these all new technological advancements don’t need favourite tax regime, but clear rules.
In the EU a new regulation to be adopted in April 2023 will take some 18 months to get implemented. The Markets in Crypto-Assets Regulation, or MiCA, is based on the principle of passporting. That means you need just one licence for the single market of 27 countries, 450 million consumers, 23 million businesses. It will ensure that crypto-assets and crypto-asset service providers (like exchanges and wallet providers) are subject to regulation and supervision. Whereas on 8 December 2022, the European Commission proposed a new (DAC8) EU directive. Under the draft crypto-asset service providers will have to report to the tax authorities transactions made by EU clients.
Visu mīlētāju dienā arī Senāts teica savu vārdu šī daudziem svarīga temata sakarā. SIA līzingā iegādājās pāris dārgus auto, par kuriem atskaitīja priekšnodokli, jo paredzēja tos nomas pakalpojumu veikšanai. Pēc laika SIA nodeva auto atpakaļ to īpašniecei – līzinga kompānijai. VID šim SIA veica auditu un nebija mierā ar auto lietošanu uz papīra, jo patiesība esot savādāka.
VID uzskatīja, ka nomas pakalpojumu sniegšana nav notikusi un SIA privātpersonu vajadzībām izmantojuši auto. Citos gadījumos, kad SIA iznomāja automašīnas, tostarp reprezentatīvos automobiļus, VID gan esot atzinis SIA priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Uz to, gan, Senāts norādīja, ka jāvērtē tikai šos konkrētos darījumus. Tomēr starp sprieduma rindiņām var nojaust arī citus vērtējamus jautājumus – vai ar dažiem iznomāšanas gadījumiem ir pietiekoši, lai luksusa auto ļautu atskaitīt visu PVN? Ar cik tad ir pietiekoši? Un vai pārējo laiku mašīnai jāstāv dīkā? Un kādēļ odometra rādītāji nesakrīt ar nomas laikā nobraukto kilometrāžu?
Ārpus nomas esot nobraukti 2000+ un 8000+ km, par ko nav pierādījumu, ka minētā kilometrāža nobraukta vienīgi ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Turklāt nomas maksas apmaksas noteikumi nav ievēroti gandrīz visos strīdus automašīnu nomas gadījumos un atsevišķos gadījumos samaksa veikta tikai pēc tam, kad VID uzsāka pieteicējas pārbaudi. Parādiet man auto nomas kantori, kur vēl ir šādi apmaksas noteikumi. Interesanti ir arī citi apstākļi – viens no strīdus auto nomniekiem 2 dienās ir nobraucis 4200 km, savukārt cits trīs dienās – 3399 km. Tāpēc izskatās, ka Senāts pamatoti lietu nosūtīja atpakaļ apgabalam. Tik interesanti, kā apgabals to visu neredzēja.
Kādēļ VID ķeras klāt pie PVN mašīnām, bet ne dārgākiem priekšmetiem – mājām, jahtām, lidmašīnām? Izrādās, ka ķeras gan. Nesen Senāts atteica skatīt kasācijas instancē lietu, kurā VID apstrīdēja dārga dzīvokļa PVN atskaitīšanu, jo noslēgtie dzīvokļa nomas līgumi esot noslēgti ar saistītu personu un tādēļ – vien skata pēc.
Saistītas personas tēma nu vispār kļuvusi par bīstamību, ne vien no transfertcenu viedokļa, bet arī dēļ tā, ka pat nesaistītu pušu darījumos VID ir sācis saskatīt saistītas puses.. ar slepenu vienošanos nolūkā samazināt nodokļu maksājumus valstij. Tā jau var pateikt par gandrīz jebkuru darījumu! Ir pat redzēts kriminālprocess par šo tēmu, savelkot kopā 3 dažādus darījumus, kas notikuši daudzu gadu garumā un uzskatot tos kā vienu! Noteikti šai tēmai gaidāms skaļš turpinājums.
Minētajā lietā par nekustamā īpašuma PVN iznākums varēja būt arī savādāks, jo katrā lietā apstākļi, iesniegtie dokumenti un liecinieku liecības var atšķirties. Turklāt, saprātīga ekonomiska rīcība var būt ieguldīt nekustamajā kā investīciju objektā ar mērķi dzīvokli pārdot pēc kāda laika. Un lietota nekustamā īpašuma pārdošanai jebkuram PVN maksātājam ir tiesības piemērot PVN.
Šķiet nepareizi sodīt ar PVN visus, kas vēlas investēt savus brīvos līdzekļus nekustamajā īpašumā kā investīciju objektā. Un tas arī apstiprinājās kādā citā lietā, kur mums izdevās pārliecināt VID par iegādi nolūkā izmantot dzīvokli ar PVN apliekamiem darījumiem, ne personīgam patēriņam, un nebija nemaz nepieciešams ar šo jautājumu doties uz tiesu.
PVN neitralitātes princips attiecībā uz komercdarbības aplikšanu ar PVN paredz, ka ieguldījumu izdevumi, kas veikti uzņēmuma vajadzībām un mērķiem, ir uzskatāmi par saimniecisko darbību, kas rada tūlītējas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Līdz ar to persona, kas iegādājas preces saimnieciskās darbības nolūkā to dara kā nodokļa maksātājs pat tad, ja preces netiek nekavējoties izmantotas šai saimnieciskajai darbībai.
ES tiesa
Teorijā un t.s. soft law komentāros (Working Documents of the European Parliament) teikts: “Šādos gadījumos (pērkot luksusa preci) ir jāizlemj, vai atskaitījums ir pieļaujams vai nē, un iespējams jautājums, vai svarīgāks ir ražošanas vai patēriņa elements. Daudzos gadījumos, kas saistīti ar šāda veida izdevumiem, patēriņa elements nebūs, bet citos tas būs vismaz ļoti pakārtots ražošanas aspektam. Lai izvairītos no kumulatīvās ietekmes, jo īpaši tajās nozarēs, kurās mārketinga izmaksas veido lielu pievienotās vērtības daļu, šādos gadījumos nevajadzētu izslēgt tiesības uz atskaitījumu.”
Nevar nepamanīt, ka tiesu spriedumi paliek arvien īsāki un koncentrētāki. Līdz ar to arī uzņēmumiem jāatceras, ka tiesa vēlētos to pašu sagaidīt no strīdus pusēm. Tāpēc ne vienmēr vairāk ir labāk. Kādā ASV advokātu birojā pat bija iekšējs uzstādījums – gatavot klientiem atzinumus uz.. ne vairāk kā 1 lpp. Tādēļ tas ir viens no dārgākajiem birojiem – jo katrs vārds tur ir nopulēts 7x. Arī ES tiesā ir sniedzamo paskaidrojumu ierobežojums – 20 lpp. Šai ziņā iesaku lauvu neraustīt aiz ūsām.
Gaisīgs vārds.. Parasti daru lietas, ko darīt ir vieglāk..
Skatos Netflix, jo tas ir vieglāk, nekā ielādēt pirātiskās filmas.
Samaksāju meistaram skaidrā, jo man nav citas iespējas – man bija vajadzīgs šis meistars. Un viņš paprasīja skaidrā. Varbūt tāpēc, ka mazajiem biznesiem nesen ieviestā (SDI konta) sistēma ar automātisku nodokļu atskaitīšanu no konta VIDam vēl atpaliek no ērtas sistēmas. Arī likmes tādas palielas.
Diezgan viegli mani VID EDS izveda cauri saviem labirintiem, lai tas, balstoties uz manām atbildēm uz EDS uzdotajiem jautājumiem, pats sastādītu IIN deklarāciju par pārdotu zemes gabaliņu. Man patika.
Sarakstos ar Somijas nodokļu administrāciju, jo ar viņiem varu sarakstīties tāpat, kā ar jebkuru citu normālu cilvēku. Un man neprasīs pilnvaru, jo sarakstē ir arī klients.
Viegli strādāt ne vien ar erudītiem kolēģiem, patīkamiem uz inovācijām vērstiem klientiem, bet arī VID cilvēkiem, kas vēlas palīdzēt, vēlas iedziļināties un saprot drēbi. Šajos cilvēkos un procesu automatizēšanā redzu VID nākotni. VID kā konsultāciju biroju aizstājējs, vismaz lielā mērā.
Viegli būtu tirgotājiem, ja valsts nomainītu sertificējamos kases aparātus pret tādiem, ko nav jāsertificē, jo darījums online (uz blokķēžu tehnoloģiju pamata) reģistrēts VID datu bāzēs. Vienīgi sertificētājiem būtu jāmeklē jaunu bizīti. Un bizītis nešķiet maziņš. Dzirdēju, ka vienam no klientiem kases sistēmu sertificēšana šobrīd varētu izmaksāt ap EUR 1 milj. gadā.
Te iespējams noklausīties lielisku sarunu par to, cik (ne)pamatota ir dažādu nodokļu likmju atšķirība starp dažādiem ienākumu veidiem (darbaspēks, pašnodarbinātie, dividendes, kapitāla pieaugums). Taču interesantākais šai sarunā bija, cik viegli ir pārnest augstākas likmes ienākumu veidu uz zemākas likmes ienākumu veidu vai izdarīt tā, lai nodokļa nav nemaz (kapitāla pieaugumam, mantošanai, non-dom sistēmai). Starp citu, biju pārsteigts par Lielbritānijas VSAOI likmi – vien 2% (algām virs 50k gadā, zemākām algām – 12%) darbiniekiem un ~13% darba devējiem, jo tur ir palielas IIN likmes. Tādēļ Dānijā vispār nav VSAOI.
Iepriekš minētajā sarunā bija vēl viena laba doma – jauna sasaukuma valdībai vajadzētu ķerties pie nodokļu sistēmas būtiskām izmaiņām (ja tādas iecerētas) vien pirmajā darbības gadā. Tas biznesam ļautu viegli prognozēt vismaz tālāko 3 gadu ciklu. Tas saskan ar mūsu jaunās valdības vēlmi šogad izveidot nodokļu sistēmas pamatnostādnes.
Viegli ir arī lielisks NVO paraugs, kā darīt labas lietas to cilvēku (Ziedoņa un Purvīša) piemiņai, kas ir darījuši labas lietas mums.. Ziedot ne vien Ziedonim būtu jābūt viegli.. Taču NVO sektoram šobrīd nav viegli, dēļ dažādiem sarežģījumiem ar VID, kā arī dēļ ziedojumu UIN sarežģītās sistēmas. Loģisks risinājums būtu ļaut samazināt budžetā par dividendēm maksājamo UIN par visu (100%) ziedojumu, bet attiecīgi samazināt tos 30% no UIN slieksni, līdz kuram drīkst UIN aizstāt ar ziedojumu.
Es mārīti sārto tik viegli no plaukstas nopūšu nost
Uldis Stabulnieks / Pēteris Zirnītis / Ingus Pētersons
Uz nesatikšanos, uz nesatikšanos
Kāds ir Tavs redzējums, kam vēl nodokļu sistēmā jābūt viegli?
Tikko pasauli pārsteidza samērā šokējoša ziņa no Itālijas, kur Facebook Meta draud teju miljards PVN uzrēķins par to, ka Facebook par jaunu lietotāju reģistrāciju saņēmis atlīdzību, tikai nevis naudā, bet ‘graudā’ – saņemot lietotāju datus, ko tas vēlāk var izmantot savā saimnieciskajā darbībā. Twitter bija karsts un nodokļu ekspertu un profesoru domas dalījās, kuram taisnība. Tātad, galīgi bezcerīga tā lieta nav, bet pagaidām izskatās vairāk utopijas un domāšanas vēlamības izteiksmē (wishful thinking). Tomēr šai sakarā nemanīju nevienu pievēršam uzmanību faktam, ka Itālijas administrācijai šīs lietas ierosinājums nāca no EPPO – Eiropas prokuratūras. Arī Latvijā redzēti nodokļu lietu kriminālprocesi ar EPPO dalību.
Eiropa ir sapratusi, ka nodokļu izkrāpējiem nav robežu. Piemēram, citi EPPO šīs nedēļas ziņojumi liecina par EUR 65 mil. PVN izkrāpšanas ķēžu atklāšanu ar vienlaikus veiktām operatīvām darbībām 8 ES valstīs. Pārrobežu lietu par lielām summām lietu atklāšanai nepieciešama ES līmeņa prokuratūra, kas sāka darbu 2021.g. 1.jūnijā. Vien gada darbības laikā EPPO ir uzsākusi ap 1000 izmeklēšanu un ir izsniegti līdzekļu iesaldēšanas rīkojumi EUR ~1/4 miljarda apmērā.
Arī par Latviju jau pieejama diezgan apjomīga informācija. Ir latviski lasāms EPPO darba pārskats par 2021.g. Te ir redzami Latvijas deleģēto Eiropas prokuroru un Eiropas prokurora ar pieredzi VID Finanšu policijā (viņu uzraugošais prokurors) vārdi.
EPPO ir atbildīga par dažādu noziegumu izmeklēšanu, bet nodokļu jomā tai interesē pārrobežu krāpšana ar nodokļiem (g.k. PVN, muitas un anti-dempinga nodevu) vismaz EUR 10 milj. apmērā, ja notikums bijis pēc 2017.gada novembra.
Eiropas deleģētie prokurori veic izmeklēšanu un izvirza apsūdzību saskaņā ar valsts krimināllikumiem un valsts procesuālajiem krimināllikumiem. Viņi nodod savas lietas izskatīšanai valsts tiesās.
EPPO prokuroru darbības nozīmīgi instrumenti ir ES tiesību normas un judikatūra, kuros EPPO prokuroriem ir padziļināta kompetence.
Violeta Zeppa-Priedīte, Sorainen advokāte ar specializāciju krimināltiesībās
Tātad, gluži kā jebkurā kriminālprocesā, savas tiesības būtu jāaizsargā, nekavējoties jebkurā saskarē ar kriminālprocesu vismaz pakonsultējoties ar advokātu, jo pagaidām man nav pārliecības par deleģēto prokuroru padziļinātām zināšanām nodokļu jomā.