Pārceļos / I’m moving

Mani blogi, čati un podkāsti turpmāk pieejami te: https://janistax.substack.com/

The page hosting all my podcasts, chats and blogs as of now live here: https://janistax.substack.com/

Par attiecībām ar Krieviju

Ir virkne cilvēku, kas ir bēguši no kara šausmām un tās neatbalsta. Aktīvists Bill Browder komentējis, ka atbalsts Putina režīma pretiniekiem ir ne mazāk svarīgs, kā atbalsts Ukrainai, lai uzvarētu karu. Daļa šādu cilvēku ir guvuši patvērumu arī Latvijā. Kā viņiem piemērojami nodokļi? Tagad pastiprinātas intereses dēļ Delfi iesūtīja virkni jautājumu, uz kuriem centīšos te atbildēt.

Par attiecībām ar ko?

Principā nu jau sen nepalīdzam nevienam klientam no Krievijas, tāpēc šī tēma it kā nav vairs interesanta. Tomēr ir viena kategorija cilvēku, kuriem gribētos palīdzēt – tie, kuri aizbēguši no agresora un Londonā nesen vienojās protesta gājienā pret asiņaino režīmu.

Par attiecībām par ko?

Šādus lasītājus interesē IIN deklarāciju iesniegšanas Latvijas VID pienākumi Krievijas pilsoņiem, kuri ieradās Latvijā (ar vīzu C vai D, ar īstermiņa uzturēšanās atļauju vai pastāvīgu uzturēšanās atļauju). Viņi nevarot saprast, kā tiks ņemti vērā ienākumi, kas saņemti gan Latvijā, gan Krievijā, kā arī no online darba citās valstīs.

Krievijā konvencija ar Latviju vēl bija spēkā līdz 1/3/23

Jau pagājušā gada maijā rakstīju, ko nozīmē tas, ka Krievijas nodokļu konvencijas darbība ir apturēta. Taču kopš tā laika klāt nākuši vēl daži fakti, ko jāņem vērā. Arī Krievija apturējusi nodokļu konvencijas ar Latviju darbību, tikai krietni vēlāk – šī gada 1.martā. Pieņemts arī likums, ar kuru no 2024.gada 1.janvāra konvencija vairs vispār nebūs spēkā, nevis tā darbība ir apturēta.

Krievija – melnajā (ofšoru) sarakstā

Eiropas Savienība š.g. Valentīna dienā nosūtīja mīlestības sveicienu – pievienoja Krieviju, BVI, Kostariku un Māršala salas to jurisdikciju (melnajam) sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu nolūkos. Latvija parasti cieši seko šim ES ‘melnajam’ sarakstam, tāpēc sagaidāms, ka t.sk. Krievija un BVI drīz kļūs par ofšoriem Latvijas nodokļu sistēmas izpratnē. Tas, kā minimums, nozīmēs, ka vairumam maksājumam uz Krieviju būs ieturams nodoklis, no transfertcenu viedokļa darījuma puses uzskatāmas par saistītām, utt.

Delfi jautājumi

– Kādos gadījumos ārvalstu pilsonis, īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvojošs Latvijā (ar vīzu c vai d, ar uzturēšanās atļauju ar pastāvīgu dzīvesvietu), kļūst par tā nodokļu rezidentu, un vai tam vajadzētu aizpildīt nodokļu deklarāciju? Vai to dara darba devējs, ja cilvēks strādā Latvijā?

Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem jāņem vērā, ka viņi kļūst par Latvijas nodokļu rezidentiem automātiski, kad viņi saņem uzturēšanās atļauju. Latvijas likums nosaka 2 kritērijus, kad ārzemnieki var kļūt par Latvijas nodokļu rezidentiem – uzturoties Latvijā vismaz 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā vai deklarējot te pastāvīgu dzīvesvietu. Saņemot uzturēšanās atļauju, ir jādeklarē te dzīvesvietu. Kopē tā brīža Latvijas VID uzskata, ka Latvijā ir apliekami personas visas pasaules ienākumi, izņemot gadījumus, ko nosaka nodokļu konvencija. Kā minēju, Latvija uzskata, ka nodokļu konvencijas ar Krieviju vairs nav. Tāpēc šiem cilvēkiem ir spēkā parastie deklarēšanas nosacījumi, t.sk. par ienākumiem no darba līgumiem nav jāsniedz IIN gada deklarāciju. Šajā mājas lapā VID uzskaitījis gadījumus, kad jāiesniedz IIN gada deklarāciju, t.sk., ja persona guvusi ienākumus ārzemēs.

– Ja cilvēks 2022. gadā uzturējās Krievijā vairāk nekā 183 dienas un bija Krievijas iedzīvotājs, bet pārējo laiku atrodas Latvijā – kur viņam vajadzētu maksāt nodokļus?- Vai no Krievijas federācijā līdz 16. maijam  saņemtas algas tiks iekasēts nodoklis Latvijā?

Latvijas VID kopš 16/5/22 vairs neinteresē, cik persona uzturējusies Krievijā. Ja tā pēc minētajiem 2 kritērijiem kļuvusi par Latvijas nodokļu rezidentu, kopš tā brīža šīs personas visas pasaules ienākumi apliekami Latvijā. Latvijā var mēģināt piemērot dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas likumā paredzētos mehānismus (samazināt Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem), ja persona Krievijā spēs sagādāt attiecīgos Krievijas administrācijas izdotus attaisnojuma dokumentus par Krievijā samaksāto nodokli. Tātad, Latvijā Latvijas nodokļu rezidentam apliekamas arī algas, kas saņemtas Krievijā.

– Pēc kādas likmes tiks piemērots Latvijā nodoklis par algu, kas saņemta Krievijas federācijā pēc 16. maija( divi varianti: pirmais – tiem, kam tika piemērots nodoklis 13% Krievijas Federācijā kā Krievijas federācijas rezidentam; otrais – tiem, kuriem Krievijas Federācijā jau ir 30% nodoklis – tas ir tiem, kuri pēc Krievijas Federācijas standartiem tika uzskatīts par nerezidentiem 2022. gadam)?

Ja Latvijas nodokļu rezidents strādā ārzemēs algotu darbu pie ārzemju darba devēja, tad šāds atalgojums Latvijā ar nodokļiem neapliekas, ja Latvijai ar attiecīgajām ārzemēm ir nodokļu konvencija. Tātad, pēc 16.05.22. šāds ienākums kļuvis apliekams Latvijā. Ja šo atbrīvojumu nepiemēro, Latvijas nodokļu rezidentiem (vienalga vai pēc Krievijas likumiem persona ir rezidents vai nerezidents) likmes darba algai piemērojas visiem vienādas: 20% – algai līdz EUR 20 000 gadā; 23% – līdz 78 100, 31% – virs 78 100. VSAOI: darbinieka daļa ir 10,5%, bet darba devēja (ko tas maksā papildus bruto algai) – 23,59%. Kā jau minēts, pēc tam jāvērtē vai iespējams piemērot Latvijas likumā paredzēto dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanas mehānismu (samazinot Latvijā maksājamos nodokļus par Krievijā samaksātajiem).

– Kā parādīt šīs divas summas deklarācijā – līdz 16. maijam un pēc tam, ja tās ir vienīgais ienākumu avots (vai tie tiek ņemti dažādi)?

16.maija notikums (nodokļu konvencijas darbības apturēšana no Latvijas puses) jau pats par sevi automātiski diez vai mainīs daudziem nodokļu piemērošanas kārtību. Nodokļu konvencija minētajā situācijā parasti būs noderīga, lai noteiktu personas nodokļu rezidences valsti, ja abas valstis pēc saviem nacionāliem likumiem vienlaikus saka, ka persona ir viņu valsts nodokļu rezidents. Tad konvencija izšķir šo strīdu, jo šādā situācijā persona vienlaikus nevar būt abu valstu nodokļu rezidents. Ja persona ir Latvijas nodokļu rezidents, bet saņēmis ārzemēs ar IIN neapliekamu ienākumu (darba algu), arī tad jāiesniedz IIN gada deklarāciju Latvijā. Ja Latvijas nodokļu rezidents saņem darba algu par darbu, ko tas veic Latvijā pie Latvijas darba devēja, tad IIN gada deklarāciju nav jāsniedz.

– Vai tiks ņemts vērā  neapliekamais minimums (kurš?) algām, kas saņemtas Krievijas federācijā? Vai jānorāda summa rubļos? Un ja eiro – tad par kādu kursu- gada beigās vai skatieties katra mēneša kursus? Un kur tos skatīties?- Kā tiks aplikti ar nodokļiem atsevišķa uzņēmēja ienākumi (Krievijas federācijā viņi parasti maksā ar likmi 6% vienu reizi ceturksnī, bet gada pārskatu sniedz vien reiz gadā) un pašnodarbināto ienākumi (viņiem parasti ir 4% nodoklis).

Neapliekamo minimumu Latvijas nodokļu rezidenta Krievijā saņemtai algai nepiemēro. IIN deklarācijā visas summas jākonvertē uz euro ienākuma (tātad, katras algas) gūšanas brīdī. Pārrēķinu jāveic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas publicēto (šajā linkā) EUR atsauces kursu. Latvijas nodokļu rezidentiem te iespējams reģistrēties VID kādam no saimnieciskās darbības režīmiem, atkarībā no ienākumu gūšanas veida, kur pamata veidi ir saimnieciskās darbības ieņēmumu konts (mikro-uzņēmums, kam 25% nodokli apgrozījumam līdz EUR 25 000 gadā aprēķina automātiski) vai pašnodarbinātais (ir atskaitāmi izdevumi, piemēro iepriekš minētās progresīvās IIN likmes un VSAOI 31,07% no 620, bet virs šīs summas – 10%), vai SIA.

– Vai ir jāmaksā nodoklis par nekustamā īpašuma pārdošanu Krievijas federācijā (pirms un pēc 16. maija), ja tas bija vienīgais nekustamais īpašums, kas pieder vairāk nekā 5 gadus un tā tālāk (nosacījumi, kas darbojas Latvijā attiecība uz nekustamā īpašuma nodokli uz nekustāmo īpašumu)? Vai situācija mainīsies, ja šis dzīvoklis iepriekš tika norādīts nulles deklarācijā? (Pirmais variants – dzīvokli varēja pārdot pat pirms nulles deklarācijas iesniegšanas 2022. gadā. Otrais variants – nulles deklarācija tika iesniegta 2023. gada sākumā, un dzīvoklis tika pārdots vēlāk)?

Ienākums no nekustamā īpašuma parasti apliekas valstī, kur tas atrodas. To nosaka nodokļu konvencijas, kuras vairs ar Krieviju nav. Tādēļ nonākam atpakaļ pie principa, ka Latvijas nodokļu rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, arī no nekustamā īpašuma. Tātad, līdz 16/05/22 tas Latvijā nav apliekams, bet pēc tam – ir. Latvijas rezidentiem arī piemērojami visi IIN likumā paredzētie izņēmumi, neatkarīgi no nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Vienīgi vismaz dažus no attiecīgajiem IIN izņēmumiem būs sarežģīti pamatot, jo tie ir paredzēti Latvijas situācijai – reģistrācija zemesgrāmatā, utt. Var sanākt pretruna – persona ir Latvijas nodokļu rezidents, jo dzīvo Latvijā, bet deklarētā pamata dzīvesvieta ir Krievijā. Par šo šaubu gadījumā labāk rakstveidā precizēt jau laikus VID viedokli. Ja VID atbilde neapmierina, labāk to pārrunāt ar savu juristu. IIN piemērošana ienākumam no nekustamā īpašuma (vai jebkuram citam ienākumam) nav atkarīga no tā norādīšanas nulles deklarācijā.

– Un kā ir ar nodokļiem no automašīnu pārdošanas? (Automašīnas Krievijas federācijā tagad palika dārgāk- var izrādīties, ka tā tiks pārdota dārgāk nekā pirkuma vērtība)? Vai aplika ar nodokļi Krievijas Federācijas saņemtos dividendes?

Iepriekš minēti principi piemērojami arī šajā jautājumā pieminētajiem ienākumu veidiem – Latvijas rezidentiem apliekams visā pasaulē gūtais ienākums, samazinot IIN par citās valstīs samaksāto tās valsts nodokļu administrācijas apstiprinātu IIN.

– Vai tā ir taisnība, ka nekustamais īpašums ārvalstīs no Latvijas nodokļu tiesību aktu viedokļa nav nekustamais īpašums, bet gan kapitāla pieaugums (pārdošanas gadījumā), un šeit par to ir jāmaksā nodokli?

Ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas gan Latvijā, gan ārvalstīs ir kapitāla pieaugums, kas Latvijā apliekas ar IIN 20% likmi.

– Kam ir jāmaksā arī nodokļi Krievijā?

Mēs nekonsultējam par Krievijas nodokļu likumiem. Pat ja to zinātu, mēs kara laikā neko nepalīdzēsim, kas jebkādā veidā var papildināt Krievijas valsts budžetu.

Vai nav labs paraugs nodokļu pārkāpumu sankciju sistēmai?

Vakar FT publicēja labu rakstu par nodokļu sankcijām Lielbritānijā, kas liek aizdomāties par mūsu sistēmas problēmām!

Soda nauda

Lielbritānijā pastāv 4 dažādas nodokļu soda naudu kategorijas:

• Ja esat pieļāvis patiesu kļūdu un veicis saprātīgas darbības, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksājumi ir pareizi, soda nauda netiek iekasēta.
• Ja kļūda tiek uzskatīta par neuzmanīgu, kas likumā definēta kā “saprātīgas rūpības” neievērošana, ņemot vērā nodokļu maksātāja sarežģītību, maksimālais sods ir 30% no maksājamā nodokļa. Minimums ir nulle, ja jūs vispirms atklājat HMRC, vai 15%, ja rīkojaties pēc tam, kad viņi vēršas pie jums.
• Ja kļūda ir apzināta, bet nav slēpta, maksimālais sods ir 70% un minimālais sods ir 20%, palielinoties līdz 35% par izpaušanu, ko ierosina HMRC.
• Ja tas tiek uzskatīts par apzinātu un slēptu, iespējams, ja nodokļu maksātājs ir viltojis rēķinu vai sniedzis maldinošu informāciju, maksimālais sods būtu 100% un minimālais sods 30%, palielinoties līdz 50% par tūlītēju izpaušanu.

Valstu, kurās noslēpta nauda, kategorijas

Ja nauda no Lielbritānijas nodokļu piemērošanas noslēpta ārzemēs, sods atkarīgs no 3 dažādām valstu kategorijām, no kurām par ofšoros noslēpto naudu lielākie sodi. Turklāt, ofšoru saraksts ir daudz plašāks, kā Latvijā un ES. Minētās 3 kategorijas un par to piemērotie sodi ir sekojoši.

1. ASV un lielākajā daļā Eiropas valstu – tādi paši sodi kā Apvienotajai Karalistei;

2. kategorijas teritorijām, kas aptver lielāko daļu citu vietu, ir paredzēts augstākais sods 45 procenti apmērā par neuzmanību un 150 procenti par apzinātu un slēptu kļūdu (valstu uzskaitījums ir vien 1. un 3. kategorijām, bet 2. kategorijā ir visas pārējās);
3. kategorijas teritorijām, kurās ietilpst Monako un citas šeit uzskaitītās valstis, maksimālais sods ir 60 procenti par neuzmanību un 200 procenti par apzinātu un slēptu kļūdu.

Noilgums

Pie mums visiem nodokļu pārkāpumiem (izņemot, ja iestājas kriminālatbildība) ir 3 gadi. Transfertcenu pārkāpumu gadījumos – 5 gadi. Lielbritānijā vispārējais noilgums ir 4 gadi, ja nodokļu maksātājs kļūdījies, 6 gadi – ja bijis bezrūpīgs un 20 gadi par apzinātām darbībām nolūkā izvairīties no nodokļu nomaksas.

Nokavējuma nauda (%)

Kavējuma procentus Lielbritānijā aprēķina, piemērojot Anglijas Centrālās bankas likmi (tagad 3,5%) + 2,5% vai +6%. Tātad – vai nu 6% vai 9,5%. Mums likme ir jau sen pārāk liela -18.25%. Ja kāds uzņēmums ir samaksājis lielu summu kā nokavējuma naudu, labprāt apspriestu iespējas šo normu apstrīdēt Satversmes tiesā kā prettiesisku.

Tax Stories – Kaspars Gorkšs – darbs svarīgāks par talantu

Šajā Tax Stories podkāstā sarunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš bijis Latvijas labākais futbolists (2009.-10.), bijis Latvijas izlases kapteinis, spēlējis Reading, QPR, Blackpool, Osters IF, kur 2x izdevies ar klubu pakāpties no Championship uz Premjerlīgu, LFF – pārstāv spēlētāju intereses, bijis LFF prezidents, pastrādājis UEFA, tagad – Sporta Federāciju padomes valdē, Jūrmala Futbola skolas direktors, LKSSA direktors (pārstāv 11 komandu sporta veidus), pieder arī Bārs XIII.

Sarunā piedalās arī Elvis Grinbergs

Elvis ir Sorainen jurists ar specializāciju strīdu risināšanā sporta tiesībās; strādājis ar sporta federācijām, mazliet ar Jelgavas FK; pavisam nesen pārstāvēja Ivo Lakuču BMX skandālā.

Par futbolu un tā paralēlēm ar biznesu

Sākumā runājām, protams, ka par Pasaules kausu futbolā, kas tikko beidzās Katarā, kā arī FIFA skandāliem. Runājām par Ted Lasso seriāla piemērotību dzīves realitātei, sporta un biznesa psiholoģijas un principu paralēlēm. Piemēram, gan profesionālajā sportā, gan biznesā bieži visu izšķir nianses, lai klients nosvērtos par labu tev, ne konkurentam.

Kādēļ Latvijā sporto vien 5% pieaugušo?

Runājām par to, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā – ap 70% – kas būtu jādara, lai Latvijā cilvēki vairāk rūpētos par savu veselību. Latvija sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un vēl daudz mazāk kā Skandināvijā.

Recepte augstu rezultātu sasniegšanai

Runājot par Kaspara panākumu atslēgām viņš uzsver fanātiski ieguldītā darba svarīgumu, neatkarīgi no talanta. Turklāt, Kaspars līdz pat 18 gadiem sen neuzstādīja nekādus sportiskus mērķus – līdz ar to Kasparam nebija spiediena un viņš vairāk baudīja spēli, ko mīl. Turklāt, paralēli sportam bija drošības spilvens – mācības juristos. Kaspars arī iezīmēja 2 galvenos ceļus, pa kuriem var mēģināt nokļūt prestižos ārzemju klubos.

Sportistu līgumu atšķirības Latvijā un Anglijā

Latvijā joprojām mēdz būt šī nekorektā prakse, ka sportistam līgumos norādīts atalgojums, ar kura nodokļiem tālāk sportistam pašam jātiek galā. Turklāt, būtu jādomā arī par sportistu sociālo nodrošinājumu. Anglijā, savukārt, izteiktāka ir sporta jomu regulējošo tiesību normu bloks, kas ir daudz izstrādātāks, kā Latvijā. Kaspars arī minēja interesantus piemērus no prakses un tiesu prakses saistībā ar atlaišanas no klubiem pamata.

Sporta juridiskās prakses specifika

Arī Elvis pastāstīja par traģisku, bet juridiski sarežģītu dilemmu saistībā ar kāda futbolista transfēru no viena kluba uz citu un kā tas risināms. Šobrīd profesionālo sportistu līgumi kļūst arvien komplicētāki, iekļaujot dažādas garantijas un ar likumu neregulētas situācijas. Kaspars minēja arī interesantu piemēru ar nesenu ES tiesas iesaisti saistībā ar Superlīgas izveidošanu, kas biznesā nebūtu iespējams. Tāpat arī Kaspars pakomentēja transfēru un aģentu juridisko dabu, kas parasti nav iespējami biznesā. Šai ziņā interesants bija arī Kaspara gadījums saistībā ar Kaspara pāreju no Blackpool uz QPR.

Skaļākās nodokļu nepatikšanas

Nesen bija kārtējais nodokļu skandāls futbolā – John Carew nepamanīja, ka viņš paralēli spēlēšanai Anglijā ir arī nodokļu rezidents Norvēģijā un nebija tur maksājis nodokļus. Iepriekš daudzas slavenības bija palaidušas t.s. Image rights ienākumus uz ofšoriem un nedeklarēja tos savā rezidences valstī. Messi, Ronaldo, Neimārs, Modričs ir pat saņēmuši nosacītus cietumsodus Spānijā. Kā šāda situācija var rasties? Kaspars uzskata, ka bieži vainīga sportistu nezināšana, kā arī naivums, akli paļaujoties uz aģentiem un citiem speciālistiem, kas bijuši pārāk agresīvi, meklējot sistēmas caurumus, vai arī sistēmas izmaiņas nav laikus pamanītas.  

Panākta vienošanās – 15% UIN ES būs!

Nu tas, par ko nodokļu eksperti zināja, ka tas notiks, beidzot ir noticis! Gluži kā pamostoties un ieraugot pirmo sniegu šorīt uzzinājām, ka Ungārijas House of Cards cienīgās spēlītes ar Eiropu ir beigušās. Vakar EP paziņoja, ka beidzot panākta vienošanās par minimālā UIN vismaz 15% efektīvās likmes apmērā ieviešanu visā ES. Tas noticis tūdaļ pēc EK paziņojumiem par būtiskām izmaiņām PVN sistēmā attiecībā uz darījumu deklarēšanu reālā laikā un digitālo platformu atbildību par tajās tirgotajām precēm un pakalpojumiem, kā arī jaunumiem par kripto-darījumu starpnieku ziņošanu VID par viņu klientu darījumiem (DAC 8 direktīvas projekts). ES tādējādi izdevās pieturēties pie sākotnējā plāna – šo (Pillar 2) ES Direktīvu ES valstīm jāievieš nacionālajā likumā līdz nākamā (2023.) gada beigām. Tātad, laika visiem, lai sagatavotos, vairs nav daudz – 1 gads.

Latvijai būs jāveic izmaiņas UIN sistēmā

Tas attiecas uz uzņēmumu grupām, kurām gada kopējais apgrozījums sasniedz vismaz EUR 750 miljonus. Igaunijas FM jau iepriekš publiski izteicās, ka tā ieviesīs duālo UIN sistēmu – tradicionālo tiem, uz kuriem attiecas 750 milj. apgrozījuma kritērijs. Latvijai šis kritērijs ir augsts, bet jāatceras, ka Latvijā ir daudz starptautisko grupu meitas uzņēmumu, uz kuriem arī attieksies jaunā sistēma. OECD lēš, ka pasaulē varētu būt ap 8000 šādu uzņēmumu grupu. Liela daļa no tām strādā arī Latvijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijai nāksies mainīt UIN sistēmu, ja vien tā nevēlas atteikties no UIN par labu citām valstīm. Vismaz no sarunām ar FM pārstāvjiem nojaušams, ka FM pagaidām nav viennozīmīga plāna šajā jautājumā, vismaz tāda, par ko tā būtu gatava komunicēt uz āru. Gandrīz droši var prognozēt, ka Latvijas FM konsultēsies ar Igaunijas kolēģiem, kas izskatās jau atkal solīti mums priekšā.

Kādēļ būs jāveic izmaiņas?

Piemēram, ja Latvijā ir starptautiskas grupas meita ar uzkrātu peļņu, tad par šo peļņu mātes uzņēmumam būs jāsamaksā savā valstī UIN, ja Latvijas meita nemaksās UIN par to. Protams, direktīvas plānā Latvijai un Igaunijai paredzēts izņēmums – Latvijas uzņēmuma peļņa var uzkrāties neizmaksāta līdz pat 4 gadiem – par to tad mātes uzņēmumam nebūs jāmaksā UIN. Taču, kas notiks pēc šiem 4 gadiem? Ja meitas joprojām peļņu (šobrīd esošajā sistēmā) neizmaksās, tad par Latvijas meitas peļņu UIN maksās mātes uzņēmums savā valstī. Nedomāju, ka Latvija vēlēsies riskēt ar savu jau tā niecīgo UIN budžetu (ar UIN 2,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā Latvija ir stabili pēdējā vietā starp OECD valstīm, kur vidējais rādītājs ir ap 10%). Vienīgi, ja mātes uzņēmuma valstī efektīvā likme būs lielāka par Latvijas uzņēmuma efektīvo likmi, tad gan jau māte meitu piespiedīs izmaksāt dividendes.

Kas vēl mainīsies?

Latvija ir atteikusies no gandrīz visiem ieturējuma nodokļiem. Lai gan tos Latvijas uzņēmums ieturētu Latvijā, to maksātājs ir pasīvo ienākumu (autoratlīdzības, % un dividendes) saņēmējs ārzemēs. Ienākuma saņēmējs ārzemēs par šo nodokli varētu savā valstī samazināt maksājamo UIN. Tātad, ārzemniekam dēļ Latvijas ieturējuma nodokļa nodokļu slogs vairumā gadījumu nepalielinātos un Latvija tādējādi uzdāvina citai valstij nodokli, kas Latvijai lieti noderētu. Kopā ar Pillar 2 Direktīvu plānota arī ieturējuma nodokļu ieviešana. Tad arī uzņēmumi maksās vairāk UIN (vismaz to uzņēmumu meitas Latvijā, kuru globālai grupai apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil.). Tas arī būtu labs brīdis un iemesls samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Ko tas praktiski varētu nozīmēt meitas uzņēmumiem Latvijā?

Dēļ CbC (country-by-country) ziņošanas u.c. pienākumiem šīs meitas jau zin, kuras tās ir. Vismaz sākotnējie soļi varētu būt sekojoši.

• 1.solis – jauno spēles noteikumu apgūšana. Protams, būtu jāsāk ar jauno noteikumu apgūšanu. To ir daudz un tie ir sarežģīti. Direktīvas projekta teksts pieejams jau gandrīz gadu, te (latviski). Š.g. martā OECD arī publicēja Pillar 2 projekta komentārus un ilustrācijas ar piemēriem.

• 2.solis – jāapsver vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas grupas struktūrā

• 3.solis – jāveido datu apmaiņas u.c. komunikācijas kanāli Pillar 2 projekta vajadzībām. Jāpielāgo IT sistēmas.
• 4.solis – compliance sistēmu veidošana. Lai gan Latvijas UIN prasības vēl nav zināmas, skaidrs, ka būs jaunas deklarāciju veidlapas. Skaidrs, ka grupām būs jānosaka ar UIN apliekamais ienākums, saskaņā ar jaunajiem Pillar 2 bāzes noteikšanas (korekciju) noteikumiem, kas atšķiras no mūsu UIN likuma prasībām. Katram jāaprēķina efektīvo UIN likmi, lai grupa to varētu aprēķināt – vai sasniegs minimālās 15% prasības. Te ir smalkāki noteikumi, kā jāveic šos aprēķinus.

Globālais atbalsts mūsu klientiem

Ar ES direktīvu skaidrs, ka nu arī pārējā pasaule (vismaz tās 130+ valstis, kas parakstīja vienošanos šo projektu ieviest) sāks kustēties šajā virzienā. Pa šo laiku, lai atvieglotu dzīvi biznesam, mūsu vispasaules nodokļu ekspertu tīkls WTS ir sagatavojis īpašu programmu un te iekopēju arī viņu sīkāku skaidrojumu, kā viņi iesaka sākt gatavoties. Arī Sorainen nodokļu eksperti ir izgājuši šo Pillar 2 apmācību programmu un ir gatavi uzņēmumiem palīdzēt. WTS ir arī izveidojis īpašu Pillar 2 compliance un automatizēšanas IT risinājumu.

(c) Jānis Taukačs, Sorainen

PVN izkrāpšanas teorija (2)

Turpinām šķetināt galvenās atziņas no grāmatas par PVN izkrāpšanu (te ir links uz pirmo blogu).

Ar ko izkrāpt PVN?

Interesanti, kādēļ noziedznieki nelabprāt izvēlas pakalpojumus, jo tur taču transportēšanas un uzglabāšanas izmaksu vispār nav. Tomēr arī pieprasījuma izdomātiem pakalpojumiem parasti nav. Turpretī, fiziski mazas, bet pēc iespējas dārgas preces palielina peļņas iespējas un tās kādam vienmēr būs vajadzīgas, it sevišķi, ja cena palaista mazliet zem tirgus. Luksus vai rūpniecības preces arī nav labs variants, jo tur preču apgrozījums nav pietiekoši ātrs. Šai ziņā ideāla izvēle noziedznieku acīs varētu būt elektro-preces, dārglietas un apģērbs. Lai pēc iespējas vairāk varētu ielikt kabatā, noziedzniekam vajag preču pirkumu organizēt bez PVN, bet pārdošanu – ar.

Dārgmetāli

Piemēram, dārgmetālu tirgū 1970. gados Lielbritānijā bija krāpnieki, kas izskaitļoja, ka noteiktas zelta monētas no Dienvidāfrikas neapliekas ar PVN, bet pēc pārkausēšanas tās aplikās. Parasti pirms pārdošanas vietējā tirgū arī ievešana no citām valstīm rada situāciju, ka pirkumam (reversais) PVN nav maksājams valstij, bet tikai uzskaitāms PVN deklarācijā.

Tehnika

Kopš 90. gadiem izkrāpēju modē sāka nākt gadžeti. Droši vien Latvijā slavenākā no šādām lietām bija Dinaz mikroshēmu PVN lieta par aptuveni EUR 20 milj. no valsts izkrāptu PVN. Vainīgiem – 5 gadi nosacīti. Šajā lietā vainīgs bijis eksports – ja preces nopērk ar PVN un pēc tam tās eksportē, šis pirkuma PVN ir atgūstams no valsts. Visbiežāk šādos izkrāpšanas gadījumos preces vai nu valsti nemaz nepamet un tad tās var laist pa riņķi atkal, vai arī pārdevējs (tiešais vai dziļāk darījumu ķēdē) ir ielikta čaula, kas no pircēja saņemto PVN nemaz nesamaksā valstij.

Noziegums un sods

PVN sistēmas perversumu parāda ne vien tas, ka visa Latvijas tauta maksā par šo no valsts izkrāpto naudu, bet arī sodu nesamērīgums. Klasisks pretstats, ko savā rakstā piemin bijušais VID Finanšu policijas šefs Edijs Ceipe – 2 mēneši reāla cietumsoda par EUR 121 rēķina nesamaksāšanu restorānā. Viņš turpat arī norāda uz sabiedrības toleranci pret nodokļu nemaksāšanu:

Iedzīvotāju daļa, kas piekrīt saņemt lielāku atalgojumu, pat ja tas nozīmē nodokļu nenomaksu, 2017. gadā bija 42,9 %..

SKDS veiktais pētījums “Sabiedriskās domas pētījums par finanšu un nodokļu politiku” par 2017.g.

Uz sodu nesamērīgumu arī norādījusi arī bijusī VID ģenerāldirektore I.Cīrule:

Nenotiek tā, ka vainīgie saņemtu pietiekami bargus sodus, tāpēc arī valda visatļautība, dominē viedoklis, ka finanšu noziegums jau nav tāds noziegums kā noziegums pret personu..

I.Cīrule intervijā Dienai 19.12.2016.

Kas ir sliktākais, kas var notikt?

Man šķita zīmīga kāda nesena Darknet Diaries podkāsta epizode, kurā bija saruna ar IT spečuku, kurš izdomāja par tikko nomirušiem cilvēkiem iesniegt ASV IRS (VID) nodokļu deklarācijas, lūdzot IIN pārmaksas atmaksu. IRS vēl nebija piefiksējis attiecīgo cilvēku nāvi un tādēļ šis izkrāpējs uz viltotu kredītkaršu kontiem saņēma no valsts ap 150 tūkst. nedēļā. Tātad, nekādu problēmu pasmelties miljonus no budžeta. Viņš pats stāsta, ka klikšķis viņa galvā notika krietni pirms tam, kad viņš savu krāpniecisko darbību karjeras sākumā eBay sāka tirgot beisbola cepurītes ar viltotiem it kā slavenību parakstiem. Kad viņu pieķēra, policisti atnāca uz mājām un pateica, lai viņš tā vairs nedara un lai atmaksā cietušajiem naudu. Tad viņš saprata, ka nekas jau traks nenotiks pat tad, ja viņu pieķers.

Kādus sodus tad paredz likums par nodokļu izkrāpšanu?

Latvijā par izvairīšanos no nodokļiem (vismaz EUR 25 000 apmērā) drīkst iesēdināt līdz 4 gadiem (ja izdarīts grupā – tad līdz 10 gadiem), ar visas mantas konfiskāciju, tajā skaitā to, kas ir pie mammas, sievas vai vecmāmiņas. Par sodiem citās valstīs jau rakstīju. Vispār Rietumos ES uzņēmumiem kriminālatbildības slieksnis var būt ļoti zems – Vācijā PVN deklarācijā nekorekts PVN vismaz EUR 5k apmērā var automātiski nonākt uz izmeklētāju galda, lai papētītu vai uzņēmumā nav bijusi ļaunprātība vai nolaidība. Gan tur, gan Latvijā sliktākā gadījumā iespējama uzņēmuma likvidācija kā sankcija.

Taču svarīgāk par sodiem – PR par to, kas notiek praksē

Taču, kā zināms, nav tik svarīgi teorētiskie sodi likumā, kā prevencijas PR par spriedumiem reālās lietās. VID PR par pieķertajām personām, kā tas notika pirms dažām dienām, tik atbild uz risku – ja noķers, bet ne uz risku – kas par to būs. Arī statistika joprojām nav iepriecinoša, kā redzams no Sorainen veiktā pētījumā par noziegumiem nodokļu jomā, par kuru bija 3 blogu sērija. Vērtētais periods bija 2,5 gadi (19.g. līdz 21.g. vidum), par kuru vērtēti 139 spriedumi publiski pieejamās nodokļu krimināllietās. Vairumā gadījumu no tiem (79) persona ir notiesāta, lietā nepiemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Minētajā 2,5 gadu periodā piespiedu ietekmēšanas līdzekļi piemēroti vien 17 gadījumos, no kuriem 21.g. 1.pusgadā – (te būtu jāskan bungām) .. veselu vienu reizi! No kā tieši te noziedzniekiem būtu jābaidās?

Šāda nesodāmības bravūra nezuda ne mirkli arī no PVN izkrāpēja sejas, kas filmējās Netflix redzamā gabalā. Par to jau rakstīju saistībā ar šīs PVN izkrāpšanas grāmatas autoru M.C. Frunza, ar kuru izdevās aprunāties arī kādā no Tax Stories epizodēm. Šai ziņā minētajā E.Ceipes rakstā bija laba norāde:

“Joprojām, redzot atsevišķu personu neizskaidrojamu pārticības līmeni un to rīcībā esošo mantu, jāsecina, ka daudzas no tām ir sabiedrībā atpazīstamas personas, kuras ir nonākušas arī izmeklēšanas iestāžu uzmanības lokā. Tomēr arī pēc tā šo personu dzīvesveids un labklājība nav mainījusies.” 

E.Ceipe, VID, 5.12.2019., Jurista Vārds

Kā uzņēmumiem sevi pasargāt no nejaušības vai negodprātīga darbinieka?

Rietumos nereti uzņēmumi 1) ievieš PVN risku vadības politiku un 2) pērk attiecīgās apdrošināšanas polises – gadījumam, ja kāds trešā līmeņa iepirkumu menedžeris tomēr griež savas intereses uzņēmumu bosiem aiz muguras. Vadība var būt atbildīga pat tad, ja tā nezina par to, ko dara darbinieki.

Turpinājums par VID izkrāpšanas grāmatu sekos. Te iespējams pierakstīties, lai to nepalaistu garām.

IFA dienasgrāmata (1)

Sestdien, 3.9.22.

IFA nodokļu kongresa 1.diena veiksmīgi jau notikusi. Kongresā piedalās 2000+ nodokļu eksperti no visas pasaules. Kopš 2010.gada tradicionāli biju vienīgais Latvijas pārstāvis, nu jau pēdējos gados arī pāris citu kolēģu pamanījuši šī pasākuma nozīmīgumu.

Pasaules čempionātā golfā nodokļu konsultantiem – 2.vieta 🙂

Sestdienā, kamēr lielākā daļa viesu vēl tik pamazām ierodas, kāds necils Latvijas pārstāvis IFA Prezidenta kausa izcīņā golfā ticis pie sudraba.

Praktiskās nodarbības – nodokļi un māksla

Kad pa dienu labi pastrādāts, kopā ar mākslas nodokļu ekspertu no Holandes (viņš, starp citu, gādā arī par tādu mākslinieku nodokļiem, kā Coldplay, Cypress Hill, Armin van Buuren, uc) varam arī aiziet uz džeza klubu un noklausīties izcilās Lauren Henderson koncertu. Man ir aizdomas, ka par viņas talantu vēl tuvākajos gados daudzi uzzinās. Sarunājām arī ar šo klīstošo holandieti plašāku sarunu par nodokļiem mākslā un sportā kādā no nākamajām podkāsta Tax Stories epizodēm, par ko te IFA, starp citu, ir neviltota interese.

Lauren Henderson live in Berlin