Ko darīt ar nevienlīdzību?

Pēc pēdējās Tax Stories sarunas ar mācītāju Ungaru Gulbi kāda klausītāja pamatoti Facebook ierakstā pauda savu sašutumu, ka nevienlīdzība nav vairumā gadījumu atkarīga no cilvēku izvēles, bet gan no apstākļiem, kuros viņi dzīvo. Tādēļ viņa iesaka palasīt Malkolma Gladvella grāmatu Outliers tālākai iedvesmai par šo tēmu.

Dzīve pilna ar izvēlēm..

Tomēr bez veiksmes un sabiedrības pat lielākās zvaigznes nebūtu nekas. Un piekrītu arī Ungaram, ka Dieva priekšā šī veiksme nepadara nevienu labāku – tur plusus jāpelna savādāk. Var, protams, ilgi diskutēt par nevienlīdzības cēloņiem, bet mani vairāk interesē – kā nevienlīdzību samazināt?

Vai progresīvais IIN ir pareizā atbilde?

Man nav atbildes. Tik Igaunijas piemērs rāda, ka valsts kase pildās veiksmīgāk, kā Latvijā un tur visiem ir vienāda 20% IIN likme. Man ir klusa cerība, ka kā minimums labs mērķis būtu virzīties uz vismaz EUR 1000 neapliekamo minimumu – arī tas būtu progresīvais IIN. Taču ko par šo tēmu saka šīs jomas pasaulē atzīts guru Tomass Piketī savā dižpārdoklī Kapitāls 21.gadsimtā, kas tulkots arī latviski?

Ko proponē Piketī?

Piketī atzīmē, ka nevienlīdzība pati par sevi nav nekas slikts, zināmās robežās tā ir sabiedrības interesēs, jo nav pieļaujams nivelēt ienākumus un bagātību, neņemot vērā spējas, talantu, izglītību, darba ieguldījumu, drosmi, risku un citus faktorus, kas ir pamatā atšķirībām atalgojumā un ienākumos. Bet ir kāda robeža, kuru sasniedzot nevienlīdzība kļūst vienkārši netaisnīga un sabiedrības attīstību bremzējoša.

Grāmatas centrā ir formula – ieguvums no kapitāla vienmēr būs lielāks par ekonomikas izaugsmes radīto labklājības līmeni.

Tad kādas ir zāles?

T. Piketī atzīst par nepieciešamu ieviest kapitāla nodokli (nodokli īpašumā esošajiem aktīviem, tāpat kā ik gada nekustamā īpašuma nodoklis, bet tikai pārējiem aktīviem), kura likmei vajadzētu būt nelielai, bet progresējošai. Te pie nevienlīdzības tēmas varētu piemetināt, ka esam spēruši soli atpakaļ arī ar IIN un UIN sistēmu. Ja kādreiz dividendēm Latvijā piemēroja 15% UIN un 10% IIN, tad tagad 20% (ar iespēju to bezgalīgi atlikt) + 0%. IIN 0%, salīdzinoši ar 20-31% IIN + 10.5% & 23,59% VSAOI darbaspēkam.

Liriskai atkāpei

Vēl vienu amatierisku ideju nesen apspriedu pie brokastu galda ar kādu čomu. Liturģija. To apspriedu ar Philippos Aristotelous vienā no pirmajām Tax Stories sērijām. Ideja nāk no senās Grieķijas. Proti, kad bija nepieciešama nauda kādam konkrētam objektam, piemēram – tiltam, tad par to paziņoja turīgajām aprindām un viņiem tā bija goda lieta – veltīt līdzekļus šai konkrētajai vajadzībai. Šādi maksājumi samazinātu attiecīgā maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu. Mūsdienās to sauc par pūļa finansējumu un tam ir speciālas digitālās platformas. Tas novērstu risku par neefektīvu līdzekļu apsaimniekošanu. Ideālā gadījumā – kombinācijā ar attiecīgu publisko iepirkumu platformu, kam tieši novirzītu šo finansējumu. Bez liekiem starpniekiem. Kā papildinājums minimāliem nodokļiem to funkciju finansēšanai, ko nevar tik skaidri nodalīt uz crowdfinancing & public procurement platformu. Tā ir mūsdienu lielākā nodokļu sistēmas sāpe – melnais birokrātijas caurums, pasniegts korupcijas un nekompetences aizdomu mērcē. Vai viss labākais nav jau kādreiz bijis?

* Bildes autors – mākslīgais intelekts.

Bībele par nodokļiem

Gada maiņa, it sevišķi arī personīgā, mēdz vilināt uz filozofiskām pārdomām. No kurienes nākam un uz kurieni ejam? Pateicoties nesenai sarunai ar Pekka Puolakka, uzdūros arī attiecīgām Harari grāmatām, kas šķiet atnākušas pie manis īstajā brīdī. Īstajā brīdī nākusi arī kāda Twitter ieraksta atziņa, ka vērtīgāk ir klausīties audio-grāmatas, nevis podkāstus, tādēļ beidzot uzdāvināju sev Audible aplikācijas abonementu.

Vai nav labi principi arī mūsdienām?

Pētot lietu būtību, vērts pievērsties pirmavotiem, piemēram – Bībelei. Ko tā saka par nodokļiem, atmetot lieko?

Daži nodokļu iekasētāji nāca kristīties, un tie viņam jautāja: “Mācītāj, kas mums jādara?” Nevāciet vairāk, nekā ir likumīgi, viņš viņiem teica.

Lūkas 2:12-13

Svētais Pāvils raksta: “Tāpēc arī jūs maksājat nodokļus, jo varas iestādes strādā Dieva labā, pildot savus pienākumus. Maksājiet, ko esat viņiem parādā, maksājiet savus personīgos un īpašuma nodokļus. un izrādiet cieņu un godu viņiem visiem.”

Vēstule romiešiem 13:6-7

Vecajā Derībā Exodus (izceļošanas) grāmata liek izraēliešiem atlikt daļu no savas labības kā “desmito tiesu“, ko atdot levītiem, kuri bija atbildīgi par Tabernakla un tempļa uzturēšanu.

Nodokļu sistēmā, kuras pamatā ir taisnīgums un taisnīgums, ir būtiski, lai slogs būtu proporcionāls to cilvēku spējām, kuri veic ieguldījumu.

Pāvests Jānis, 1961.g.

Sveicieni visiem Cicerona 2128.dzimšanas dienā!

*Foto no grāmatas Rebellion, Rascals, and Revenue, ar kuras autoriem arī bija interesanta saruna.

Bezbērnu nodoklis

No soctīkliem izskatās, ka cilvēki sašūmējušies par tikko izskanējušo jauno ideju. Delfi rakstā par šo ideju pamatojuma nekāda šai idejai nebija, kā vien starp rindiņām izlasāmā demogrāfijas jautājuma risināšana, ko VARAM ministrs arī vēlāk apstiprināja savā atvainošanās rakstā. Papildus emocionālajam fonam paskatīsimies te nodokļu teoriju šai sakarā.

Aiz kokiem neredz mežu..

Skaidrs, ka nodokļi ir paņēmiens, lai aicinātu koriģēt cilvēku uzvedību. Skaidrs arī tas, ka fiskāli šis nodoklis nebūs Latvijai kardināli izšķirošs, tāpat kā ~15 pārējie maznozīmīgie nodokļi. Latvijas budžetu faktiski (pa 95%) piepilda vien 5 nodokļi – PVN un akcīze, IIN un sociālais, kā arī UIN. Normalizējot UIN budžeta ieņēmumus un samazinoties aplokšņu algām no pārējiem nodokļiem mierīgi varētu atteikties. Jaunā direktīva par 15% efektīvo minimālo UIN uzņēmumu grupām ar vismaz EUR 750 mil. apgrozījumu gadā jau ir pieņemta un jāievieš līdz 23.gada beigām – arī tas varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus par trūkstošajiem 5%, lai minētie 5 nodokļi būtu pietiekami 100% budžeta nodokļu ieņēmumiem. Taču, visticamāk, ka politiķi uzskata – kādēļ tad neiekasēt visus 110-120% ar dažādiem papildus mazajiem nodokļiem?

No nodokļu datu bāzēm redzams, ka..

Delfi rakstā ir atsauce uz Padomju laika šādu nodokli. Atgādināšu, ka Sovjetu ideja bija atgūties pēc 2. pasaules kara, ieviešot 6% IIN vīriešiem bez b;erniem vecumā no 25 līdz 50, kā arī precētām sievietēm bez bērniem vecumā no 25 līdz 45. Vai ir vēl kādi precedenti? Bulgārijā šāds nodoklis pastāvēja no 1968. līdz 1990.gadam (tātad, arī faktiski Padomju laikā). Ungārijā šādu nodokli sauca par celibāta nodokli (visiem bez bērniem, sākot ar 25 gadu vecumu). Arī Ungārijā līdz pat 1989. gadam pastāvēja bezbērnu nodoklis, bet to tā laika nodokļu sistēmas apskatnieki lika tajā pat niecīgo nodokļu kategorijā, kā Ungārijas suņu nodokli vai militārās iemaksas. Interesanti, ka 2019.gadā tā pati Ungārija ieviesusi atbrīvojumu no IIN uz visu mūžu sievietēm, kam ir vismaz 4 bērni.

Vai vajadzīga arī pātaga? Varbūt lielāku esošo burkānu?

Jau šobrīd gan aprēķinot ikmēneša algas, gan IIN deklarācijā ir dažādi IIN labumi saistībā ar to, ka cilvēkam ir bērniem. Pastāv arī bērnu pabalsti. Varbūt tad labāk jāpalielina kādu no tiem, lai neradītu jaunas administrēšanas izmaksas? Jāatceras arī, ka jauniem un it sevišķi tik maziem nodokļiem, kā likums, administrēšana noēd lielāko daļu no attiecīgā nodokļa budžeta ieņēmumiem. Soctīklos pat izskanēja doma par vienu, bet pamatīgu (10 000) bērna piedzimšanas pabalstu. Starp citu, kad Austrālija ar 2004.g. 1.jūliju ieviesa 3000 dolāru bērna piedzimšanas pabalstu, pirms šī datuma strauji kritās dzimušo skaits, bet pēc tā – pieauga. Šobrīd pasaulē ir modē dažādi bērnu pabalsti un nodokļu atvieglojumi, tātad – pasaulē pieņemts, ka burkāns strādā labāk, ne pātaga (šī teiciena priekšmetu alegoriska vizualizācija 50 Shades of Gray tēmas guļamistabā ir tikai sakritība).

Vēl idejas par šo tēmu?

Pasaulē pastāv arī citas ar šo jautājumu saistītas idejas, kas būtu apsvēršanas vērtas. Piemēram, apsvēršanas vērta būtu arī ideja par mājsaimniecības kopīgu IIN deklarāciju (daudz kur pasaulē tādā veidā atvieglo IIN slogu ģimenēm, kurās ir viens galvenais naudas pelnītājs, bet otra pusīte rūpējas par bērniem – tas var būt svarīgi progresīvā IIN grozu piemērošanai) vai par laulības veicināšanu (parasti jau bērni rodas laulātiem pāriem). Tomēr teorētiķi saka – ja politiķu mērķis ir demogrāfijas risināšana, tad labāk apbalvot bērnu dzimšanu tieši, pretējā gadījumā vecpuišu u.tml. nodokļi var veicināt nelaimīgas bezbērnu ģimenes.

IIN dāvinājumiem faktiskās kopdzīves laikā – ledus sakustējies

Vēl viena šai sakarā neatrisināta problēma – faktiskās kopdzīves nodokļu sekas. Kamēr politiķi domā, tiesa jau rīkojas. Aptuveni pirms gada kādā lietā tiesa pauda sekojošas progresīvas un loģiskas tēzes (pretēji kārtējais VID gramatiskai interpretācijai). Šis, gan, bija vien 1.instances spriedums.

Ja valsts uzskata, ka ir pašsaprotami, ka viena laulātā naudas līdzekļi, kas nodoti otram laulātajam, par kuriem tas iegādājas sev nepieciešamas lietas, netiek aplikti ar IIN, nebūtu loģiski tādu pašu kārtību neattiecināt uz ģimeni, kurā personas nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā vai rūpējas viens par otru, tai skaitā par kopīgu bērnu.

Administratīvā rajona tiesa, korekti piemērojot nodokļos pieļaujamo ekonomiskās būtības pārsvara pār juridisko formu principu.

Ieskats vēsturē

Ja ieskatāmies vēsturē, ir daudz piemēru par šo tēmu. Jau ap 400.g. pirms Kristus senajā Romā neprecētiem vīriešiem, sasniedzot laulību vecumu, bija vecpuišu nodoklis. Tāds pat nodoklis bija gan Otomaniem, gan ap 1700.gadu Britiem, bet ASV tāds bija vairākos štatos pat 20.gadsimta sākumā. Arī fašistiskajā Itālijā un nacistiskajā Vācijā bija vecpuišu nodoklis.

Kā tikt vaļā no vecpuišu nodokļa?

Piemēram, Argentīnā ap 1900.gadu pastāvēja izņēmums – vecpuišu nodokli nepiemēro, ja vīrietis varēja pierādīt, ka viņš savu izredzēto bildināja, bet tā viņu atraidīja. Tādēļ vīrieši tolaik bildināja ar gredzenu vienā rokā un dokumentu par bildināšanas apliecinājumu – otrā. Taču cilvēki ir vienmēr attiecībā uz nodokļiem ir kreatīvi – šāds nodoklis arī radīja jaunu profesiju ‘profesionālās atraidītājas’ – Argentīnā esot bijušas sievietes, kuras par nelielu atlīdzību bija gatavas apliecināt, ka vīrietis viņu ir bildinājis. Par to Tax Stories podkāstā diskutējām ar grāmatas Rebellion, Rascals and Revenue autoriem M.Keen un J.Slemrod.

Bridžetas Džonsas nodoklis

Arī šobrīd Lielbritānijā ir 25% atvieglojums pašvaldību nekustamā īpašuma nodoklim, ja īpašums reģistrēts vienam no ģimenes locekļiem, ko tur sauc par turīgo vecpuišu atlaidi. Kāds pašvaldības politiķis nosaucis priekšlikumu šīs atlaides atcelšanai par Bridžetas Džonsas nodokli. Savukārt, Oskars Vailds ir teicis, ka “Turīgiem vecpuišiem jāpiemēro pamatīgus nodokļus. Tas nav godīgi, ka kādi cilvēki ir laimīgāki par citiem.”

Kopumā..

Šķiet, ekspertu vērtējums šādam nodoklim būtu – no, no. Taču, kā zināms, politiķiem ir sava galva uz pleciem, jo labāk saņurcīts rublītis, nekā liels paldies. (Foto bloga sākumā ar anekdoti – no š.g. žurnāla Klubs kalendāra.)

Ģimeniskus un bērnu dziesmu un smieklu pilnus, kā arī piparkūku cepšanas, egles dekorēšanas un dāvanu saņemšanas prieka pilnus Ziemassvētkus!

Tax Stories – Armands Puče – vērošana kā radošuma fitness

Ar Armandu parunājāmies par viņa jaunāko grāmatu “Ar baltiem cimdiem” un kāda Raiņa dzīves nepopulārajai daļai ir ietekme uz Latvijā notiekošiem procesiem, informācijas avotiem, par grāmatu rakstīšanu vispār, protams – arī par nodokļiem.

Kas tagad ir Armands Puče?

Armands sevi sauc par žurnālistu – vērotāju, kas kritiski skatās uz procesiem un domā līdz, kādas intereses varētu būt iesaistītas. Viss būtībā sākās Latvijas Universitātē, kuras studiju laikā mainījās sistēma no Padomju uz neatkarīgo Latviju un par jebko bija jāšaubās – kas ir patiesība un kas nav. Tā tiek trenēts radošais muskulis, kas ir savā ziņā bauda. Uz ielas, ikdienā var pabaudīt notikumus vai lietas vairāk, kā teātrī, bet jādomā līdzi.

Kuriem informācijas avotiem mūsdienās uzticēties?

Cilvēki, kas strādā žurnālistikā, nekad nav neatkarīgi, bet ir brīvi savās izvēlēs – vai vēlies strādāt šajā ietvarā. Pat BBC vai CNN nav labi piemēri, jo tie arī kādam pieder. Jāskatās uz dažādiem avotiem kritiski un jāpaņem sev loģiskāko. Turklāt, jāmēģina ik pa laikam aizstāt telefona u.c. ekrānus ar brīvo dabu un realitāti. Armanda telefons ir joprojām veca Nokia ar podziņām. Dažādi var paskatīties uz dažādām lietām (naglu un ar to saistīto stāstu vai melno krāsu) un provokācijām, tādām kā vīrieša dzimumlocekli – kā perversiju vai kā auglības simbolu. Jāsaprot, kas režisoram galvā, arī skatoties filmas, piemēram. Cilvēkiem nevajag ļauties manipulācijām un spēlēties ar mums. Arī Youtube īpašos kanālos un Darknet iespējams daudz interesantu ideju atrast.

Laimes formula

Vairāk vadlīnijas dzīvei nosaka attieksme, kuras pamatā jābūt godīgums un krietnums. Dzīvot kārtīgi ir labi, tad dzīvot ir vieglāk. Jātrāpa, gan, ne tikai profesijā, bet arī ar cilvēkiem, kas ir blakus. Tad šāda harmonija kopumā var veidot laimes formulu.   

Raiņa sarkanā puse un tā sekas

Par jaunās grāmatas saturu jau daudz runāts un rakstīts. Arī Raiņa segvārds Šveicē – Arturs Nagliņš jau dēļ šīs grāmatas kļūst zināmāks. Grāmata pati ir šobrīd J.Rozes grāmatnīcu pārdotāko grāmatu Nr.1, bet novembra sākumā izlaistā pirmā tirāža jau ir izpārdota, bet Armanda grāmatas jau tāpat parasti pērk vairāk, kā vidējie pārdošanas apjomi Latvijā. Tālās noskaņas.. krievi izmanto kā maigo varu. Dzeju, protams, tas viss neietekmē – tas ir katra subjektīvs viedoklis, taču par Raiņa politisko pārliecību nav nekā skaista. Par Zentu Mauriņu, piemēram, mums Padomju skolās nemācīja, jo viņa emigrēja.

Veidojam tā arī nodokļu politiku kā grūtdienīši un sērdienīši

Nodokļu jomā sāpīgākā tēma ir kroplā darbaspēka nodokļu sistēma, kas bremzē valsts attīstījumu. Otrkārt jāmodernizē, jāvienkāršo valsts pārvaldi. Uzņēmējdarbības kultam jābūt priekšplānā. Piektā kolonna arī daudz stāvējusi pie šiem ratiem, caurvijot Latvijas politikas eliti. Mūs izmantoja kā Arturu Nagliņu. Radošo inteliģenci nedrīkst laist pa priekšu, bet gan biznesmeņus un juristus, ģimenes vērtību un mazo uzņēmumu aizstāvjus. 0 tolerances pret austrumu kaimiņu.

Mums pelēkā zona sākas ar valsts pārvaldi

Nepieciešams funkciju audits, štatu pārskatīšana, sadarbību starp ministrijām revīzija, jāizbeidz, lai ministrijas vairs nebūtu partiju barotavas. Tad uzņēmējiem, kas maksā nodokļus, būs vieglāk pavilt šo valsts pārvaldi. Turklāt, tad vairs nevajadzēs likt nodokli pie nodokļa. Tie, kas Armanda vadītajā TV raidījumā Naudas cena izsakās par šīm tēmām ir jaudīgi un ir cerība, ka šo jomu viņi varētu kārtot. Šī paaudze tādus kā Nagliņš nepieļaus.

Jānis Rozenfelds

Šodien ir skumīga diena, jo atvadāmies, vismaz uz kādu laiku, no izcila tiesību zinātnieka, advokāta un LU profesora. Jānis vislabāk zināms kā lietu, mantošanas, intelektuālā īpašuma un Romiešu tiesību eksperts. Tādēļ gribas apstāties, padomāt un atcerēties.

Daudziem, arī man, pirmā tikšanās ar profesoru bija 90.gadu sākumā, LU mācību solā. Ar kursabiedriem Uģi Cielēnu un Tomu Zeikatu sabakstījāmies, ka šis nu gan ir reāls džeks. Tas nozīmēja, ka viņš bija interesants, aizraujošs. Stāsti par seno Romu brīžiem jaunajiem puikām likās labāki par standap komēdiju priekšnesumiem. Un tas arī ir labākais, ko profesors vispār var paveikt – ieinteresēt, likt ieklausīties un domāt, ielikt pamatus, atstāt ierakstus cilvēku, ar ko profesors saskaras, sirdīs. Pats, gan, tik tagad tā pa īstam sāku saprast Romiešu tiesību nozīmi, kad pusmūžā meklēju atbildes, kādēļ ir viss tā, kā ir un vai nebūtu labāk savādāk. Tieši tad ir svarīgi saprast saknes, bet Romiešu tiesības ir viena no lielākajām antīkās pasaules kultūras vērtībām, kuras ietekmi joprojām redzam daudzos mūsdienu likumos.

Mūsu jomas – nekustamā īpašuma Jānim un nodokļu Jānim – īpaši bieži nepārklājās, ar dažiem izņēmumiem. Nejauši reiz jau daudzus gadus pēc studiju beigām satikāmies kādā Rīgas ēstuvē. Ieraugot profesoru, saņēmu dūšu un kā bijušais students piegāju apsveicināties, bet viņš laipni piedāvāja apsēsties un aprunāties, pastāstīt par sevi. Šī mazā epizode izveidoja kontaktu, kura rezultātā profesors pat atsūtīja pa kādam klientam, kam nepieciešama nodokļu palīdzība.

Interesanti, ka Jāņa intervijā Jurista Vārdam nosauktais dzīves un profesijas pamatprincips ir Laissez-faire (ļauj darīt). Šis princips ir pat samērā lielā saskarē ar nodokļiem. Tas paredz pēc iespējas minimālu regulējumu darījumu attiecībās – tirgus pats visu noregulēs. Šim principam ir arī nodokļu aspekts, kas 19.gs. beigās paredzēja ideālo modeli – vienīgo nodokli – zemes vērtībai, neņemot vērā uz zemes esošās ēkas. Tas ļautu aiziet no tādiem neefektīviem un negodīgiem nodokļiem kādi ir ienākuma un tirdzniecības nodokļi, bet valsts budžeta pārpalikumu jāsadala atpakaļ iedzīvotājiem. Šīs domas atbalstītāji bija tādi ievērojami prāti, kā John Locke un Adam Smith. Pēdējais ir teicis, ka šāds zemes vērtības nodoklis nerada ekonomikas neefektivitāti, atšķirībā no citiem nodokļiem, un tam ir progresivitātes efekts. Šāds nodoklis arī samazinātu spekulācijas ar nekustamo īpašumu un mazinātu vēlmi nelietot zemi. Lieki piebilst, ka šis ir viens no visvieglāk iekasējamiem nodokļiem. Tātad, atšķirībā no aplokšņu algām, tā iekasēšanai vajadzīgs neliels resurss. Nu re, pat aizejot profesors ir iemācījis šo to jaunu un daudziem vēl iemācīs visus nākamos gadus.

Laipnība laikam ir atbilstošs vārds, kas Jāni raksturo. Vēl, droši vien – latviešiem raksturīgais pieticīgums.

Reiz Jānim uzdeva jautājumu par viņa lielāko sasniegumu, uz ko viņš teica – audzēkņi, kas saprot un no kuriem varu mācīties.

17.05.2011., Jurista Vārds

Pat viņa runas veids izstaroja laipnību, labu humora izjūtu, asu prātu un labu atmiņu. Bez tās nu nekādi nevarētu tikt galā ar dažādo senās Romas personāžu un ar viņiem saistīto notikumu, kā arī latīņu valodas atcerēšanos. Nu, piemēram.. Daudziem mūsdienās liekas ievērības cienīgs stāsts par juristu, oratoru, dzejnieku, filosofu un tautas iecienīto valstsvīru Cicero, kas Romas vadībā aizstāvēja tās likumus un vērtības. Taču ap 63.g. pirms Kristus pret viņu, lai pats tiktu pie varas un visiem (tai skaitā sev) atlaistu parādus, sacēlās bankrotējušais Catiline. Arī šajā stāstā neiztikt bez nodokļiem, jo informācija par sazvērestību, kas gatavojas pret pilsētas vadību, nāca no cilts, kas atnāca uz pilsētu, lai pret šo informāciju prasītu no Senāta atbrīvojumu no nodokļiem. Dzirdēts stāsts par tiekšanos pie varas dēļ ideoloģijas (tautas labuma) vai ambīcijām. Tomēr ne viss ir tik melns un balts – Cicero kopā ar Senātu un Caesar ironiskā kārtā panāca. ka Cateline un viņa sabiedrotos soda ar nāvi bez likumā paredzētā tiesas procesa. Cicero nosauca par Tēvzemes tēvu. (Gleznā bloga sākumā – Cicero apsūdz Catiline).

Paskatījos uz savu grāmatplauktu. Arī tur Jānis atstājis savu būtisku artavu Latvijas juridiskās domas attīstībā – Civillikuma Lietu tiesību komentāri, Lietu tiesības, Intelektuālais īpašums, Ķīlas tiesības..

Šovakar pateicībā profesoram noteikti paņemšu glāzi laba dzēriena, kādu no grāmatām par Seno Romu un fonā uzlikšu kādu atbilstošu mūziku. Esmu pārliecināts, ka līdzīgas pārdomas un atmiņas ir veselai juristu paaudzei.

Parcam verbis: gratuita sunt. (Aiztaupīšu vārdus, jo tie būtu veltīgi.)

Piezīmes uz grāmatas par PVN izkrāpšanu malām

Grāmata saucās VAT Fraud un tās autors ir Marius Christian Frunza, kurš ar mani arī labprāt aprunājās Tax Stories podkāstā. Viņš arī komentēja PVN izkrāpšanu Netflix seriālā Lords of Scam.

Kā viss sākās?

PVN radās Francijā. To izdomāja tā laika administrācijas šefs Maurice Laure. Tikai pirmā valsts, kur to ieviesa, nebija Francija, bet gan Kotdivuāra, kur francūži to no sākuma – 1954.g. izmēģināja praksē. Pēc veiksmīgiem eksperimentiem to Francijā ieviesa 1958.g. Šobrīd PVN ir ieviests jau vairāk kā 120 valstīs. Kotdivuāras izmēģinājums ir labs atgādinājums jaunajā Saeimā iekļuvušajām partijām, ka nav nepieciešams revolucionāras nodokļu idejas uzreiz ieviest visā valstī. Ir iespējams izveidot kādu speciālu zonu, piemēram, kādu no SEZ, kur izmēģināt to, ko mums neierobežo ne ES, ne nodokļu konvencijas.

Hawala maksājumi, jeb skaidrucis joprojām ir karalis

Sadaļā par ēnu ekonomiku autors min virkni ārējo faktoru, kas to veicina – kripto, barters, finansētāji, kurus neviens neuzrauga un hawala maksājumi. Ar pirmajiem 3 veidiem viss skaidrs, bet kas ir hawala? Sistēma nāk no Austrumiem, pārsvarā Islāma valstīm. Šis ir veids, kā pārskaitīt naudu bez naudas kustības starp darījuma pusēm. Ideja tāda, ka A vēlas pārskaitīt naudu D, tad A aiziet pie brokera B un iedod viņam naudu un informāciju par D – vārdu, adresi un paroli. B tad paziņo brokerim C, kurš atrodas D valstī vai apkaimē, summu, saņēmēja vārdu un paroli. Tad D ierodas pie C, nosauc paroli un saņem naudu. Transakcija var pāri robežām notikt īsā laikā kā alternatīva banku sistēmai. Sistēma balstās uz brokeru savstarpējās uzticēšanās tīklu. Brokeri veic savstarpēju uzskaiti un periodiskus norēķinus. Ja kāds no brokeriem kādreiz nav bijis godīgs, viņš nekad vairs nevarēs būt tīklā. Daudzās valstīs hawala sistēma ir aizliegta. Šis viss izklausās kas vēstures grāmatas lappušu cienīgs, bet autors apgalvo, ka šī nereti vēl esot iecienīta sistēma nelegālās naudas aprites aprindās, it sevišķi eksotiskākās valstīs.

PVN izkrāpšanas tipoloģijas

Viena daļa ir to, kas paši nereģistrējas un nereģistrē ieņēmumus. Otri reģistrējas kā PVN maksātāji, bet daļu laiž garām kasei, bet preces, piemēram, grāmatvedībā noraksta kā bojātas preces. Tad ir vesela virkne ar pazudušā tirgotāja PVN izkrāpšanas paveidiem, kur galvenā ideja parasti ir ievest preces no ārzemēm, tās vietējā tirgū pārdot un PVN no šīs pārdošanas ielikt kabatā, nevis samaksāt to valstij, un tad pazust. Vēl viens krāpšanās veids ir prešu klasificēšana kategorijā, kurā ir zemāka PVN likme. Krietni retāk notiek manipulācijas ar preču vai pakalpojumu daudzumu vai cenu. Parasti tas ir grūti realizējams, jo darījumus iegrāmato uz līgumu, rēķinu un pavadzīmju pamata. Taču izkrāpēji ir iecienījuši, piemēram, enerģētikas industriju, kur līgumos nav ne fiksētu cenu, ne apjomu (vien amplitūde – no/līdz) un tos pat pēc realizēta darījuma mēdz būt grūti konstatēt.

Kas vēl veicina PVN izkrāpšanu?

PVN izkrāpējiem praktiski ir vieglāk cirkulēt pāri robežām preces, kuras ir fiziski pēc iespējas mazākas, bet ar augstu vērtību. Tādēļ nereti par upuri krāpniekiem krita mikro-čipi vai Co2 emisijas kvotas, atmiņa mākonī, datorprogrammas. Izkrāpšanas apkarošanai nepalīdz arī iekšējo robežu trūkums visā ES teritorijā. Krāpniekiem, protams, pievilcīgākas šķiet valstis ar pēc iespējas lielākām PVN likmēm. Lielākā likme ES ir Ungārijā – 27%.

Pazudušā tirgotāja problēma un risinājums

Klasiskajā PVN izkrāpšanas situācijā pazudušais tirgotājs (PT) ieved preces no ārzemēm, pārdod tās vietējā tirgū un pazūd ar visu PVN. PT dzīves cikls nav pārāk garš, jo valstij nesamaksāto PVN valsts ātri pamanīs, jo pircējs vēlēsies atskaitīt priekšnodokli. Ko darīt, lai valsts nepamana? Jānopērk kaut ko, lai atskaitāmais priekšnodoklis būtu tikpat, cik budžetā maksājamais. Kaut arī šie pirkumi būtu viltus, PT iegūtu laiku, lai uzreiz nav jābēg prom, jo tad valstij nesamaksātais PVN nav vairs VID tik acīmredzams.

VID klūp krāgā arī eksportētājiem. Kādēļ?

Ir divas iespējas (un ar eksportu te domātas arī piegādes uz citu ES valsti). Pirmā – uzņēmums iepircies pie krāpnieka (jo pie viņa bija lētāk). Taču biežāk VID saka, ka eksportētājam vajadzēja zināt, ka pircējs ārzemēs (visbiežāk – pircēja pircējs) ir krāpnieks. VID nepatīk veikt izmaksas no valsts budžeta, tādēļ tas uz PVN atmaksu pieprasījumiem skatās ar īpašu rūpību. Tas arī nav pārsteigums, jo pat akadēmiķi neslēpj, ka teorijā valstīm dēļ PVN sistēmas var gadīties naudas plūsmas problēmas. Ko var darīt eksportētājs? Tas var iegādāties kaut ko no ārzemēm, lai pārdotu vietējā tirgū – tad atprasāmo priekšnodokli nosegs budžetā maksājamais. Protams, ja eksportētājs ir uz vienu roku ar PT (pārdevēju), kura preces tas eksportē, tad priekšnodokļa netošana ar budžetā maksājamo var būt vien laika iegūšana, bet ne sevis pasargāšana no VID (un, cerams, nodokļu policijas).

Turpinājums sekos. Pierakstieties uz blogu saņemšanu savā e-pastā, lai ko svarīgu nepalaistu garām.

Tax Stories – Vilis Krištopāns: vienkāršot un samazināt!

Šoreiz viss ir savādāk

Parasti Tax Stories podkāsta sarunas sākam ar vieglākām, personīgākām tēmām. Šajā Tax Stories sarunā tās palika sarunas otrā daļā, bet sākumā aizgājām uz ekonomiku, cipariem un nodokļiem. Lai gan ierakstām sarunu pēc vēlēšanām, no politikas arī neizdevās aizbēgt.

Jāmēģina glābt to visu

Kādēļ Igaunijas budžets ir 16 miljardi, bet Latvijā diez vai būs daudz virs 13? Kādēļ Igaunijas skolotāju vidējā alga ir virs EUR 2k, bet Latvijā – uz 1/2 mazāk, Igaunijā nauda valsts tēriņiem ir virs EUR 13k uz iedzīvotāju, Latvijā – vien ap EUR 7,5k? Latvijā ir 530k pensionāru, 230k valsts sektorā nodarbināto un tikai 440k tie, kas veido valsts ekonomiku un uztur pārējos 800k. Tādēļ valsts pēdējo 4 gadu laikā aizņēmusies tikpat (nepilni 7 miljardi), cik Igaunijai ir viss kopējais parāds 32 gados. Tāpēc mēs maksājam 1/2 miljardu gadā procentos vien.

Ko darīt ar inflāciju?

Viens variants – jāceļ % likmes, bet tas nozīmē, ka visi par jau paņemtajiem kredītiem maksās vairāk. Otrs variants – samazināt valsts tēriņus. Lai VID tēriņus samazinātu, jāvienkāršo nodokļu sistēmu, jo VID tikai izpilda, ko tai uzliek par pienākumu likumdevējs un valdība.

Bet kā tad ar VID darbinieku skaita salīdzinājumu?

Igaunijā – virs 1k, Lietuvā ap 1,5k, Latvijā – nepilni 4k. Taču Latvijas VID ap 1k varētu būt muitas darbinieku, kas Lietuvā nav viņu VID štatā, šķiet. Protams, arī VID jāvienkāršo. EDS jābūt daudz vienkāršākam par internetbanku, bet šobrīd ir otrādi. Valsts atpaliek. E-veselībā tāpat. Jāsamazina arī valsts aparāta telpu skaits pa 30%.

Valdība izliekas, ka iekasē, mazais bizness – ka maksā..

Fiziskās personas pārsvarā atrodas pelēkajā sektorā. Viņiem jāļauj maksāt mazu nodokļa likmi, piemēram, 10%. Būs labāk, nekā nekas. Vilis atsaucās uz A.Saukas pētījumu, ka aplokšņu algas ir ap EUR 3,7 miljardi no 8 miljardiem ēnu ekonomikā. Aplokšņu algas var samazināt tās izķerot, bet labāk – samazinot darbaspēka nodokļus. Arī minimālo algu nevajadzētu celt, jo arī tas palielinās ēnu ekonomiku. Latgalē vidējā alga ir starp EUR 500 un 600 uz rokas. Viesnīcu un restorānu bizness nokrities uz 1% no IKP. Restorānu biznesā trūkst 1/4 daļa darbinieku – ap 10 tūkstoši.

Tiešie nodokļi ir nepareizi, bet netiešie – pareizi

Nāciju var izglābt ģimenes un mazais bizness. Veiksmīgajiem jāļauj augt, bet neveiksmīgie tāpat nemaksā. Progresīvais IIN arī ir netaisnīgs – tas nokauj iniciatīvu un nedod attīstību. Ļoti labi, ka šobrīd UIN ir mazs. Arī NĪN būtu atceļams, bet nodokļa nauda atgrieztos ekonomikā. Jūrmala, dodot 90% atlaidi, jau parāda, ka šis nodoklis ir lieks. Arī nekustamā īpašuma reģistrācijas nodevas faktiski ir nodoklis, kas arī ir nepareizs solis. Tā visa atcelšana kaut cik atdzīvinātu nekustamā īpašuma tirgu.

Panākumu atslēga – nepīties biznesā ar valsti

Var ieguldīt biznesā tik aizņemoties vai ar venture capital (no biznesa partneriem). Arī profesionālais sports iemācīja disciplīnu. Tomēr statistika ir skarba – ne visi sportisti ir biznesā veiksmīgi – ap 90% NBA basketbolistu bankrotē. Vien 3-5% ir biznesā veiksmīgi, jo ir spējīgi uzņemties riskus un miljoniem kredītus. Tomēr ap ~1/2 no biznesa bankrotē.

Kardio slodze un pirts – lai būtu labā formā

Vilis daudz braukā ar velosipēdu – ap 20-30 km gandrīz katru dienu, pagrabā trenažieru zālē patrenē muskuļus. Katru vakaru pirts nostiprina nervu sistēmu. Daļa somu iet pat 2x dienā pirtī.

Šis laiks ir jāpārdzīvo

Krievijā ir pietiekoši daudz gaišu prātu. Vilis ir pārliecināts, ka viņš vēl piedzīvos, ka viņi būs pie varas un Krievija uzplauks. Latvijas ostas viņiem ir īsākais ceļš. Tādēļ jāgaida tur demokrātijas atgriešanos – tas arī dos labumu Latvijai.

Laiks skatīties uz nodokļiem plašāk un sadarboties!

Man patīk sadarboties ar veselu virkni VID cilvēku. Viņi vismaz manā izpratnē cenšas no sirds un ir augstas raudzes profesionāļi. Tāpat arī daudzi Finanšu ministrijā. Tādēļ bieži jūtos slikti, rakstot par kārtējo VID gļuku vai FM neizdarību. Visās iesaistītajās pusēs ir pietiekoši daudz cilvēku, kas vēlas vienu un to pašu – lai labais uzvar ļauno un cilvēki dzīvo pēc iespējas labāk. Tomēr tas kopumā nemaina domas, ka tas, ko un galvenais – kā VID šobrīd dara, kaitē biznesa videi, nevis uzlabo to. VID nepieciešamas būtiskas reformas un attieksmes maiņa.

Tomēr par daudziem nodokļu jautājumiem Latvijā neveidojas objektīva diskusija

Diskusijas nav ne starp VID un FM, ne starp profesionāļiem, politiķiem un ierēdņiem. Profesionāļi nereti pauž viedokli, kas ir par labu klientiem. Kaut arī pats cenšos būt maksimāli objektīvs, šāds klientu viedokļu rupors var būt pat neapzināts. Ierēdņi, politiķi vai valdības pārstāvji baidās no publiskas atklātas diskusijas, jo tas var nelabvēlīgi atsaukties uz visa VID, FM vai valdības reputāciju. Tiesneši nesen, piemēram, pirmo reizi ieraugot MAP (Mutual Agreement procedure) procesu, aiz procesa neizpratnes izveidoja apburto loku – MAP uzsākšanai (sarunu starp valstu administrācijām dubultās aplikšanas novēršanai) nepieciešams apturēt tiesvedību, bet tiesneši to neapturēja, jo nav uzsākts MAP process. Rezultātā cieš cilvēki un bizness, jo katrs sēž savā kaktiņā un nesadarbojas kopīga mērķa labā.

Tad kā panākt objektīvu nodokļu jautājumu attīstību?

Paņemsim kādas konkrētas industrijas nodokļu jautājumus. Kā lai rakstu pret to, ja tur ir tik daudz naudas? Kā lai valdība lemj pret to, ja tur ir tik daudz naudas? Varbūt jāseko kādas Portugāles VID pārstāves (PhD kandidātes) komentāram – vienkārši ar to jāsamierinās, ka tā tas ir?

Risinājums? Pasaulē viss jau reiz ir izdomāts

Jau teju 100 gadu pastāv nodokļu profesionāļu organizācija – IFA (International Fiscal Association). Tā apvieno gan tiesnešus, gan nodokļu administrācijas pārstāvjus, teorētiķus un praktiķus, gan individuāli, gan vairāk kā 70 valstu filiālēs. Līdz šim no Latvijas padsmit gadus biju vienīgais pārstāvis šai organizācijā. Nu varbūt pienācis laiks arī Latvijas nodokļu interesentu saimei sadoties rokās un izveidot IFA Latvijas filiāli. Tam nepieciešami vismaz 20 profesionāļi. Šāda filiāle varētu būt gan lielisks forums Latvijas nodokļu speciālistiem satikties un apspriest aktualitātes, veidot viedokļus un ierosinājumus, audzināt jauno profesionāļu paaudzi, daloties pieredzē.

Latvijā jau pastāv nodokļu konsultantu asociācija, taču, kā jau minēju, tā pārstāv tik vienu – biznesa viedokli. IFA dalība dotu arī labāku izpratni par globālajām tendencēm, piedaloties ikgada biedru globālajā kongresā, gan gatavojot valsts apskatus par attiecīgajam kongresam izvirzītajām prioritāšu tēmām. IFA ir atsevišķas nodaļas administrācijas pārstāvjiem, atsevišķas – tiesnešiem. Pastāv atsevišķa Austrumeiropas nodaļa, kurā IFA biedri var apspriest aktualitātes, kas nav tik vispārīgas vai eksotiskas, kā dažreiz mēdz gadīties globālajos kongresos. IFA pastāv arī Jauno profesionāļu nodaļa, kurā pēkšņi vēlas būt teju visi IFA biedri, jo YIN (Young IFA Network) ir ne vien interesanti semināri, bet arī labākās ballītes. Arī sieviešu nodaļai ir atsevišķi pasākumi, lai ietu moderno tendenču pavadā par sieviešu līdztiesības jautājumiem. Interesanti, ka ilgu laiku arī mani aicināja uz sieviešu nodaļas pasākumiem, jo angliski Janis izklausās kā sieviešu vārds (kā Dženisa Džoplina). Nav sarežģīti globālajā kongresā satikt gan ES tiesas tiesnešus, gan lielu starptautisku korporāciju nodokļu nodaļu vadītājus. Piemēram, man ļoti interesanta saruna bija ar Zviedrijas VID vadītāju, kurš ļoti interesējās, kā strādā Latvijas MUN.

Tātad, visi nodokļu profesionāļi – savienojieties! (Interesenti – rakstiet uz janis.taukacs@sorainen.com)

Intro par IFA:

Šajā video nodokļu pasaules leģendas Peter Barns, IFA prezidents un prof. Gulielmo Maisto, IFA vice-prezidents stāsta par šo organizāciju. Abi kungi IFA 2022.g. kongresā apsolījuši man visu iespējamo palīdzību, lai mēs Latvijā spētu uzsākt filiāles veiksmīgu darbu.

Manu interviju ar profesoru Maisto iespējams paklausīties Tax Stories.

Nodokļu stāsti

Tā nereti mēdz gadīties, ka klienti kļūst par draugiem. Draugi, protams, zin par manu aizraušanos ar nodokļu tēmu un ik pa laikam mēdz atsūtīt ko interesantu, ja pamana. Tā vakar ienācās Financial Times brīvdienu žurnāla raksts par nodokļu mācībām, ko vēsture sniegusi. Var just, ka raksts balstās uz grāmatu, kuras autorus (Michael Keen un Joel Slemrod) par šo grāmatu jau pirms kāda laika intervēju Tax Stories podkāstam. Gan raksts, gan grāmata atgādina dažas patiesības, ko arī nodokļu interesentiem labākai izpratnei nenāktu par ļaunu zināt.

Par ēkām Amsterdamā un logiem Londonā

Kad Amsterdamā sāka nodokli piemērot uz kanāliem izejošām fasādēm, cilvēki sāka izmantot mēbeļu pacēlājus kāpņu vietā. Savukārt, 18.gs. Londonā valdība vēlējās iegūt vairāk nodokļu no turīgajiem un tādēļ ieviesa nodokli par ēku logiem. Rezultātā cieta arī mazāk turīgie, jo ēku īpašnieki nereti aizmūrēja logus, lai nebūtu jāmaksā šo nodokli. Rezultātā ne vien cieta ēku estētiskums, bet telpās bija mazāk svaiga gaisa, bet valdībai no šīs rīcības iekasēto nodokļu apjoms tā arī nekad nepieauga.

Par saldumiem un tomātiem

Nodokļi ietekmē visu, arī tautā mīlētākos svētkus. Kā zināms, Lielbritānijā pārtikas precēm piemērojama 0% PVN likme, bet saldumiem – standarta likme. Tikai, kur ir robeža? Izrādās, ka tiesa to noteikusi šādi: ja Ziemassvētku piparkūku vīriņam ar glazūru uzzīmēta tik seja, tad tā ir pārtikas prece, bet ja arī apģērbs – tad jau saldumu izstrādājums. Līdzīgi piemēri bija arī minētajā FT rakstā. 1991.gadā Lielbritānijas tiesa nodarbojās ar tik svarīgu jautājumu, kā Jaffa cepumiņi. Tiesa nolēma, ka cepumi tomēr ir cepumi (ar mazāku nodokļa likmi), nevis biskvīts. Lasot par līdzīgu tiesvedību ASV tālajā 1893.gadā, kas nodokļu piemērošanas vajadzībām lēma, ka tomāti ir dārzeņi, kam toreiz bija mazāka nodokļa likme, kā augļiem. Nu ko, atliek vien paklausīties leģendāro Ella Fitzgerals un Luis Armstrong dziesmu par tomeito un tomato un pasmaidīt, vai arī.. Šai sakarā vienmēr nāk prātā citas Tax Stories epizodes saruna ar profesori Rita de la Feria, kas nenogurstoši atgādina – jo mazāk izņēmumu būs PVN sistēmā, jo visiem būs labāk. Turīgākie maksās vairāk un būs vienkāršāka sistēma – šādi iegūtos nodokļus varēs pārdalīt tiem, kam nauda visvairāk nepieciešama.

Par bārdām, tiltiem un krūtīm

Minētajā Maikla un Džoela grāmatā ir daudz vairāk interesantu nodokļu stāstu. Viņiem pat ir stāsts par to, kā cilvēki ir piekrāpuši uz dažām dienām nāvi, lai būtu piemērojams zemāks mantojuma nodoklis. Par to Džoels saņēma Ig Nobela prēmiju – par sasniegumiem, kas no sākuma izraisa smaidu, bet pēc tam liek aizdomāties. Kad no visas grāmatas lūdzu izvēlēties autoriem pa vienam īpašākam stāstam, Džoels podkāstā izcēla plaši jau zināmo Pētera Pirmā bārdu nodokli Krievijā, ko rakstā izceļ arī FT – vīriešiem bija nepieciešams iegādāties bārdu monētu, ja viņi vēlējās saglabāt savas bārdas. Tie, kas vēlējās izcelt savu turīgumu, bija acīm redzami. Labs piemērs FT rakstā nāk no 1745.gada, kad samazinot uz 1/2 tējas importa nodokli rezultātā būtiski samazinājās tējas kontrabanda, trīskāršojoties tējas legālās tirdzniecības un arī nodokļu apjomam. Un tā kā angļi vārīja vairāk ūdeni tējai, samazinājās cilvēku mirstība.

Savukārt, Maikls pastāstīja par vecpuišu nodokli Argentīnā, kas izraisīja pat īpašu profesiju – sievietes, kas par nelielu atlīdzību piekrita reģistrēt laulību, lai puišiem nebūtu jāmaksā šo nodokli. Grāmatā līdzīgs stāsts bija arī par kādu tiltu, kur ieviesa nodokli tiem, kas staigā ar kurpēm tam pāri. Rezultāts bija pārsteidzošs – ne vien turīgie cilvēki turpināja iet pāri tiltam kurpēs, bet arī pārējie, lai slēptu savu piederību mazāk turīgajiem. Amizants bija arī stāsts par sievietēm kādā Āfrikas valstī, kas staigāja kailām krūtīm, jo blūzes valkāšana bija veids, kā nošķirt turīgos, kas varēja samaksāt attiecīgo nodokli. Lai gan šī nodokļa motivācija ir ekstremāla, nevar noliegt, ka šie vēsturiskie piemēri ir aizsākumi nodokļiem, kas nepārprotami veicina attiecīgu rīcību (vai izvairīšanos no tās). Piemēram, ieviešot nodokli saldinātiem dzērieniem vai CO2 izmešiem.

Stāsti no Austrālijas

Visbeidzot minētais FT raksts pievēršas samērā nesenam (2004.g.) gadījumam, ka dažas dienas pirms nodokļu atvieglojumu ieviešanas par bērnu piedzimšanu strauji samazinājās dzimstība – mammas un dakteri atlika visu, ko saprātīgi varēja atlikt. Jau pavisam drīz nodokļu tiesību profesore no Austrālijas Miranda Stewart padalīsies ar saviem nodokļu stāstiem jaunākajā no Tax Stories epizodēm. Runāsim arī par viņas jaunāko grāmatu, kurai jau āri kuģoju cauri – Tax Government in the 21st Century. Podkāsta piezīmēs būs links uz 20% atlaidi grāmatas iegādei, starp citu. Tikko iznākušajā grāmatā ir nodaļas par valsts budžetu, par nodokļu pamatprincipiem un piemērošanu visdažādākajās dzīves situācijās, administrēšanu un ieskatu nākotnē. Būs interesanti.

Par dzīves jēgu

“Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.” Tax Stories 30 sarunās katram viesim beigās jautāju par viņa versiju par dzīves jēgu. Jo pats ilgi mocījos ar šo neatbildamo jautājumu. Vakar uzgāju šo Bībeles citātu, kas pagaidām šķiet pieņemamākā versija. Tādēļ arī turpmāk šo blogu slejās vairāk būs tas, kā pēc iespējas vairāk sirdīm varētu būt labāk, kas var būt un var nebūt labāk biznesam, politiķiem vai pat blēžiem. Nodokļu stāsti tāpēc turpināsies.. blogos, podkāstos un, cerams, grāmatās, kamēr vien būs sirdis, kam tas šķiet noderīgi.

Oda sadarbības priekam

Atveriet Spotify un uzlieciet 2cellos Vivaldi Storm gabalu vai ko citu ne mazāk iedvesmojošu. Tagad iedomājieties, ka mākslinieks ir nevis mūziķis, bet gan advokāts. Patiesībā – advokātu orķestris, kur katrs ir specializējies uz attiecīgo instrumentu, lai kopā radītu brīnišķīgus mākslas darbus. Te būs daži pavisam svaigi piemēri no sadarbības augļiem.

1.singls – Uzņēmuma pāreja

Attālināti ieskanas draudīgi toņi VID mākslinieku izpildījumā par tēmu – aktīvu pircējam ir uzņēmuma pāreja un tādēļ pircējam jāatbild par pārdevēja nodokļu parādiem. Nodokļu advokāta paralēli spēlētajai melodijai pēkšņi pieslēdzas gan komerctiesību, gan maksātnespējas tiesību advokāti un sākas džezs. Improvizācijas rezultātā visi advokāti atrod meldiņu – uzņēmuma patstāvīgās daļas pārdošanas gadījumā uz ieguvēju nepāriet maksātnespējas procesā atzītie kreditoru prasījumi. Tātad, ja ir bijis parādnieka maksātnespējas process, VID noteikti ir pieteicis savus kreditora prasījumus pret parādnieku un tie vairs nevar pāriet uz pircēju. Savādāk jau maksātnespējas procesam zustu jēga, ja jebkuram aktīvu pircējam draudētu risks, ka nāks pie viņa kreditori. Vārgi iezvanās draudīgais tonis, ka daļa aktīvu pārdoti pirms maksātnespējas procesa. Taču to nomāc melodija par maksātnespējas procesa būtību. Administratoram arī par darījumiem 5 gadus pirms procesa jāpārliecinās, ka tie nerada kreditoriem zaudējumus. Ja rada, tad tos jāapstrīd. Čušš. Klusums.

2.singls – Sankciju pārkāpums muitā

Šis jau ir ne tikai singls, bet pat hīts, jo lietām par sankciju pārkāpumiem tagad VID Nodokļu un muitas policijā esot zaļais koridors par prioritāru kārtību. Sadziedāšanās krimināltiesību advokātei ar izmeklētāju norit lietišķi un korekti. Tomēr, izmeklētājam par pārsteigumu dziesmai ir pieslēgušies muitas eksperti, kas pēkšņi sāk dziedāt par to, ka muitas noteiktais kods ir kļūdains. Attālināti no ārzemēm tāda pat dziesma dzirdama no preču ražotāja puses. Ko darīt, ja muita neticīgi turpina savu meldiņu? Muitas lietu advokāts iesaka papētīt Harmonizētās Sistēmas skaidrojumus, kas Latvijā esot tik pašam ekspertam un muitai (vecāka versija) par koda izcelsmi un būtību. Otrkārt, uzņēmumiem ir tiesības piemērot jebkurā ES muitā speciālo procedūru – saistošo izziņu par tarifu (BTI). Ja šīs procedūras ietvaros kāda ES valsts muita noteikusi attiecīgajai precei kodu, tas ir obligāti piemērojams visās ES valstīs. Ir arī datu bāze, kurā visi aktuālie ES BTI ir atrodami. Tik jāizpēta, kuras valsts muitai ir lielāka pieredze ar attiecīgo preču importu un eksportu, lai vērstos pēc koda noteikšanas tieši tajā muitā. Šahs un mats, lēnām pie sevis novelk muitas lietu advokāte.

3.singls – Lēdija Godiva

Starptautiskā sadarbība ienes krāsas pelēkajā ikdienā. To izbaudu gan kopā ar mūsu nodokļu ekspertu tīklu WTS palīdzot klientiem ar jautājumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, gan Tax Stories, sarunājoties ar pasaules gudrākajiem nodokļu prātiem. Nesen, piemēram, pasaules lielākajā nodokļu ekspertu saieta noslēguma vakariņās sēdēju pie viena galda ar puisi no Gvatemalas. Daudz uzzināju ne tikai par viņa skaisto valsti, bet arī par viņa blogiem, ko viņš nosauca Nodokļi un šokolāde. Vaicāju droši vien to, ko visi uzreiz vaicā – kādēļ šokolāde? Tad viņš izstāstīja stāstu, kādēļ Godiva šokolāde tikusi pie sava nosaukuma. Tas patiesībā ir viena no pirmajām leģendām par nodokļiem. Jūs arī neziniet? Ok, īsā versija ir šāda.

Aptuveni pirms 1000 gadiem Anglijā dzīvoja Lēdija Godiva. Viņa bija sieva Koventrijas tā laika valdniekam, kurš tagad zināms vien ar to, ka bija Lēdijas Godivas vīrs. Vīrs saviem pavalstniekiem piemēroja samērā bargus nodokļus. Lēdija Godiva apžēlojās par Koventrijas iedzīvotājiem un vērsās pie sava vīra, kurš spītīgi atteicās pazemināt nodokļus. Beidzot, noguris no viņas lūgšanām, viņš teica, ka apmierinās viņas lūgumu, ja viņa izģērbsies kaila un jās zirga mugurā pa pilsētas ielām. Lēdija Godiva turēja viņu pie vārda, un pēc paziņojuma, ka visiem jāpaliek telpās un jāaizver logi, viņa jāja cauri pilsētai, ģērbusies tikai savos garajos matos. Tikai viens cilvēks pilsētā, drēbnieks, kas vēlāk tika dēvēts par “Peeping Tom”, nepaklausīja viņas paziņojumam, kas ir slavenākais vujerisma gadījums.

• Lady Godiva by John Collier, c. 1897, in the Herbert Art Gallery and Museum, Coventry.

Dzīve ir skaista! To padara skaistu cilvēku attiecības, sadarbība. Paņemiet kafiju un uzzvaniet sen nedzirdētam draugam, kolēģim vai klientam un apspriediet sadarbības iespējas.