Tax Stories – Pekka Puolakka (FIN) – lessons from father and IOT

In this Tax Stories episode I chat with Pekka who has spent more than 20 years with Sorainen law firm. After that he was the Managing Partner of EY Law Baltics for nearly 2 years. He has been my role-model and many others. I’d describe him more as an artist in his heart, a lawyer who speaks business language and a friend who understands people, knows how to pay attention & listen.

Making movies

We started the chat about Pekka’s hobby – making movies. In 2021 his movie was demonstrated in cinemas of Tallinn, which was a tribute to Charlie Chaplin’s the Kid, exactly 100 years after the original movie was released.  

The Finland – Baltic common history

Pekka told a story about starting the law firm in Vilnius back in 1990s when a mafia type guy was working next doors. During summer time the windows were open and the lawyers could hear the guy giving orders to his subordinates. We also discussed the Finnish sauna tradition roots and the differences of Soviet occupation outcome after WWII – why the Baltics lost it’s independence, but the Finns didn’t. Despite the history Pekka sees the current Finnish investment regime fairly safe, so Finland joining NATO is more necessary for politicians that for businesses.  

Lessons in life

Pekka’s father used to remind him that there are no shortcuts in life – those who work the most will succeed the most. For your book shelf Pekka recommends some nice titles as well:

• 21 Lessons for the 21st Century – by Yuval Noah Harari. The book promises to give answers to questions relevant to many, some of them we discuss in this podcast as well, like where we have come from and where we are going, how do computers and robots change the meaning of being human; how do we deal with the epidemic of fake news; are nations and religions still relevant; what should we teach our children? Here the author invites us to consider values, meaning, and personal engagement in a world full of noise and uncertainty.
• Homo Deus: A Brief History of Tomorrow – also by the same Yuval Noah Harari. Homo Deus explores the projects, dreams and nightmares that will shape the twenty-first century—from overcoming death to creating artificial life. It asks the fundamental questions: Where do we go from here? And how will we protect this fragile world from our own destructive powers? 
• Humankind: A Hopeful History – by Rutger Bregman. International bestseller Rutger Bregman provides new perspective on the past 200,000 years of human history, setting out to prove that we are hardwired for kindness, geared toward cooperation rather than competition, and more inclined to trust rather than distrust one another. If we believe in the reality of humanity’s kindness and altruism, it will form the foundation for achieving true change in society.

From legal to IOT

Pekka predicts a break-through of AI in tax & legal business as soon as translation engines are ready to take away language barriers, and we are not far from that already. For those who have not tried yet Pekka suggests to play with ChatGPT AI engine. For example, if one ask this GPT to come up with some caluses for a share purchase agreement, it comes up with a solid text.

Using the AI voice commands

As the next step Pekka predicts a better quality development of the voice commands. Thus, for example people might not always need to go to see a lawyer for more straight forward advice, but rather just talk to the AI engine. Pekka also painted a picture where each party of an agreement first talks to their AI engines and ask to draft the first version of the desired contract.

AI as a dispute resolution mechanism

The engine would also record and file the discussion, so in case of a dispute the parties may come back to revisit the intention of the parties, and maybe another engine might solve the dispute or at least be an initial pre-dispute stage. Also, if all such discussions of the legislator are recorded, it would be easier for everyone to interpret particular clauses of the law as well. Sounds like it could be an initial tax dispute resolution mechanism soon as well, subject to a possibility to appeal, of course.

Blockchains will come too

This will easily secure proof to the ownership of assets – e.g., the party to a share purchase contract will be able to check that the seller has the shares. The tax authorities will be able to check that the withholding tax has been paid on behalf of the owner of shares. Smart contracts (that are based on blockchain technology) do not move, because it’s not in the interest of bigger law firms to make it move. Also the tax authorities might be protective of their staff by being not that interested to replace people with smart contracts and blockchain in general.

Excise taxation

We discussed that some sort of excise tax (or tax breaks) on gadgets could facilitate people being more active in sports to protect their health. Also discussed the Finnish approach to alcohol trading (state monopoly) that it’s a sort of double taxation – the profits from the trading going to the state in addition to the excise tax.    

Is the high taxation the key to prosperity?

Finland is highly successful country – income per capita is one of the highest in Europe, its exports is ~1/3 of GDP. It was surprising to hear that his jeans production business is actually not that heavily taxed despite Finland being a high taxation country, because lower salaries actually have low taxes in the progressive tax system. Pekka sees incentivizing new, exporting businesses as a better way to prosperity rather than heavy taxation.

Cum/ex tax fraud in Finland and elsewhere

Basically it means (a bit simplified) – if there is a withholding on dividends from Finland to a foreign shareholder, the shareholder sets up a corporate structure in countries where no withholding tax applies (for Finland – e.g. dividends paid to UK, IRL, FRA, UAE shareholder enjoy an exemption). Then the shareholder transfers (lends) the shares just for the moment of the dividend pay-out to that shell company, and a refund of the tax from the state is requested. The tax gain then is shared among the parties involved.  

At the end of the podcast enjoy the Silent Night jazz/blues guitar version by Pekka!

Tax Stories – Kaspars Gorkšs – darbs svarīgāks par talantu

Šajā Tax Stories podkāstā sarunājos ar Kasparu Gorkšu, kurš bijis Latvijas labākais futbolists (2009.-10.), bijis Latvijas izlases kapteinis, spēlējis Reading, QPR, Blackpool, Osters IF, kur 2x izdevies ar klubu pakāpties no Championship uz Premjerlīgu, LFF – pārstāv spēlētāju intereses, bijis LFF prezidents, pastrādājis UEFA, tagad – Sporta Federāciju padomes valdē, Jūrmala Futbola skolas direktors, LKSSA direktors (pārstāv 11 komandu sporta veidus), pieder arī Bārs XIII.

Sarunā piedalās arī Elvis Grinbergs

Elvis ir Sorainen jurists ar specializāciju strīdu risināšanā sporta tiesībās; strādājis ar sporta federācijām, mazliet ar Jelgavas FK; pavisam nesen pārstāvēja Ivo Lakuču BMX skandālā.

Par futbolu un tā paralēlēm ar biznesu

Sākumā runājām, protams, ka par Pasaules kausu futbolā, kas tikko beidzās Katarā, kā arī FIFA skandāliem. Runājām par Ted Lasso seriāla piemērotību dzīves realitātei, sporta un biznesa psiholoģijas un principu paralēlēm. Piemēram, gan profesionālajā sportā, gan biznesā bieži visu izšķir nianses, lai klients nosvērtos par labu tev, ne konkurentam.

Kādēļ Latvijā sporto vien 5% pieaugušo?

Runājām par to, ka Latvijā sporto vien 5% no pieaugušajiem, bet Dānijā – ap 70% – kas būtu jādara, lai Latvijā cilvēki vairāk rūpētos par savu veselību. Latvija sportam atvēl ap 0,2% no IKP, kas ir 2x mazāk kā vidēji Eiropā un vēl daudz mazāk kā Skandināvijā.

Recepte augstu rezultātu sasniegšanai

Runājot par Kaspara panākumu atslēgām viņš uzsver fanātiski ieguldītā darba svarīgumu, neatkarīgi no talanta. Turklāt, Kaspars līdz pat 18 gadiem sen neuzstādīja nekādus sportiskus mērķus – līdz ar to Kasparam nebija spiediena un viņš vairāk baudīja spēli, ko mīl. Turklāt, paralēli sportam bija drošības spilvens – mācības juristos. Kaspars arī iezīmēja 2 galvenos ceļus, pa kuriem var mēģināt nokļūt prestižos ārzemju klubos.

Sportistu līgumu atšķirības Latvijā un Anglijā

Latvijā joprojām mēdz būt šī nekorektā prakse, ka sportistam līgumos norādīts atalgojums, ar kura nodokļiem tālāk sportistam pašam jātiek galā. Turklāt, būtu jādomā arī par sportistu sociālo nodrošinājumu. Anglijā, savukārt, izteiktāka ir sporta jomu regulējošo tiesību normu bloks, kas ir daudz izstrādātāks, kā Latvijā. Kaspars arī minēja interesantus piemērus no prakses un tiesu prakses saistībā ar atlaišanas no klubiem pamata.

Sporta juridiskās prakses specifika

Arī Elvis pastāstīja par traģisku, bet juridiski sarežģītu dilemmu saistībā ar kāda futbolista transfēru no viena kluba uz citu un kā tas risināms. Šobrīd profesionālo sportistu līgumi kļūst arvien komplicētāki, iekļaujot dažādas garantijas un ar likumu neregulētas situācijas. Kaspars minēja arī interesantu piemēru ar nesenu ES tiesas iesaisti saistībā ar Superlīgas izveidošanu, kas biznesā nebūtu iespējams. Tāpat arī Kaspars pakomentēja transfēru un aģentu juridisko dabu, kas parasti nav iespējami biznesā. Šai ziņā interesants bija arī Kaspara gadījums saistībā ar Kaspara pāreju no Blackpool uz QPR.

Skaļākās nodokļu nepatikšanas

Nesen bija kārtējais nodokļu skandāls futbolā – John Carew nepamanīja, ka viņš paralēli spēlēšanai Anglijā ir arī nodokļu rezidents Norvēģijā un nebija tur maksājis nodokļus. Iepriekš daudzas slavenības bija palaidušas t.s. Image rights ienākumus uz ofšoriem un nedeklarēja tos savā rezidences valstī. Messi, Ronaldo, Neimārs, Modričs ir pat saņēmuši nosacītus cietumsodus Spānijā. Kā šāda situācija var rasties? Kaspars uzskata, ka bieži vainīga sportistu nezināšana, kā arī naivums, akli paļaujoties uz aģentiem un citiem speciālistiem, kas bijuši pārāk agresīvi, meklējot sistēmas caurumus, vai arī sistēmas izmaiņas nav laikus pamanītas.  

Bezbērnu nodoklis

No soctīkliem izskatās, ka cilvēki sašūmējušies par tikko izskanējušo jauno ideju. Delfi rakstā par šo ideju pamatojuma nekāda šai idejai nebija, kā vien starp rindiņām izlasāmā demogrāfijas jautājuma risināšana, ko VARAM ministrs arī vēlāk apstiprināja savā atvainošanās rakstā. Papildus emocionālajam fonam paskatīsimies te nodokļu teoriju šai sakarā.

Aiz kokiem neredz mežu..

Skaidrs, ka nodokļi ir paņēmiens, lai aicinātu koriģēt cilvēku uzvedību. Skaidrs arī tas, ka fiskāli šis nodoklis nebūs Latvijai kardināli izšķirošs, tāpat kā ~15 pārējie maznozīmīgie nodokļi. Latvijas budžetu faktiski (pa 95%) piepilda vien 5 nodokļi – PVN un akcīze, IIN un sociālais, kā arī UIN. Normalizējot UIN budžeta ieņēmumus un samazinoties aplokšņu algām no pārējiem nodokļiem mierīgi varētu atteikties. Jaunā direktīva par 15% efektīvo minimālo UIN uzņēmumu grupām ar vismaz EUR 750 mil. apgrozījumu gadā jau ir pieņemta un jāievieš līdz 23.gada beigām – arī tas varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus par trūkstošajiem 5%, lai minētie 5 nodokļi būtu pietiekami 100% budžeta nodokļu ieņēmumiem. Taču, visticamāk, ka politiķi uzskata – kādēļ tad neiekasēt visus 110-120% ar dažādiem papildus mazajiem nodokļiem?

No nodokļu datu bāzēm redzams, ka..

Delfi rakstā ir atsauce uz Padomju laika šādu nodokli. Atgādināšu, ka Sovjetu ideja bija atgūties pēc 2. pasaules kara, ieviešot 6% IIN vīriešiem bez b;erniem vecumā no 25 līdz 50, kā arī precētām sievietēm bez bērniem vecumā no 25 līdz 45. Vai ir vēl kādi precedenti? Bulgārijā šāds nodoklis pastāvēja no 1968. līdz 1990.gadam (tātad, arī faktiski Padomju laikā). Ungārijā šādu nodokli sauca par celibāta nodokli (visiem bez bērniem, sākot ar 25 gadu vecumu). Arī Ungārijā līdz pat 1989. gadam pastāvēja bezbērnu nodoklis, bet to tā laika nodokļu sistēmas apskatnieki lika tajā pat niecīgo nodokļu kategorijā, kā Ungārijas suņu nodokli vai militārās iemaksas. Interesanti, ka 2019.gadā tā pati Ungārija ieviesusi atbrīvojumu no IIN uz visu mūžu sievietēm, kam ir vismaz 4 bērni.

Vai vajadzīga arī pātaga? Varbūt lielāku esošo burkānu?

Jau šobrīd gan aprēķinot ikmēneša algas, gan IIN deklarācijā ir dažādi IIN labumi saistībā ar to, ka cilvēkam ir bērniem. Pastāv arī bērnu pabalsti. Varbūt tad labāk jāpalielina kādu no tiem, lai neradītu jaunas administrēšanas izmaksas? Jāatceras arī, ka jauniem un it sevišķi tik maziem nodokļiem, kā likums, administrēšana noēd lielāko daļu no attiecīgā nodokļa budžeta ieņēmumiem. Soctīklos pat izskanēja doma par vienu, bet pamatīgu (10 000) bērna piedzimšanas pabalstu. Starp citu, kad Austrālija ar 2004.g. 1.jūliju ieviesa 3000 dolāru bērna piedzimšanas pabalstu, pirms šī datuma strauji kritās dzimušo skaits, bet pēc tā – pieauga. Šobrīd pasaulē ir modē dažādi bērnu pabalsti un nodokļu atvieglojumi, tātad – pasaulē pieņemts, ka burkāns strādā labāk, ne pātaga (šī teiciena priekšmetu alegoriska vizualizācija 50 Shades of Gray tēmas guļamistabā ir tikai sakritība).

Vēl idejas par šo tēmu?

Pasaulē pastāv arī citas ar šo jautājumu saistītas idejas, kas būtu apsvēršanas vērtas. Piemēram, apsvēršanas vērta būtu arī ideja par mājsaimniecības kopīgu IIN deklarāciju (daudz kur pasaulē tādā veidā atvieglo IIN slogu ģimenēm, kurās ir viens galvenais naudas pelnītājs, bet otra pusīte rūpējas par bērniem – tas var būt svarīgi progresīvā IIN grozu piemērošanai) vai par laulības veicināšanu (parasti jau bērni rodas laulātiem pāriem). Tomēr teorētiķi saka – ja politiķu mērķis ir demogrāfijas risināšana, tad labāk apbalvot bērnu dzimšanu tieši, pretējā gadījumā vecpuišu u.tml. nodokļi var veicināt nelaimīgas bezbērnu ģimenes.

IIN dāvinājumiem faktiskās kopdzīves laikā – ledus sakustējies

Vēl viena šai sakarā neatrisināta problēma – faktiskās kopdzīves nodokļu sekas. Kamēr politiķi domā, tiesa jau rīkojas. Aptuveni pirms gada kādā lietā tiesa pauda sekojošas progresīvas un loģiskas tēzes (pretēji kārtējais VID gramatiskai interpretācijai). Šis, gan, bija vien 1.instances spriedums.

Ja valsts uzskata, ka ir pašsaprotami, ka viena laulātā naudas līdzekļi, kas nodoti otram laulātajam, par kuriem tas iegādājas sev nepieciešamas lietas, netiek aplikti ar IIN, nebūtu loģiski tādu pašu kārtību neattiecināt uz ģimeni, kurā personas nav laulībā, bet faktiski dzīvo kopā vai rūpējas viens par otru, tai skaitā par kopīgu bērnu.

Administratīvā rajona tiesa, korekti piemērojot nodokļos pieļaujamo ekonomiskās būtības pārsvara pār juridisko formu principu.

Ieskats vēsturē

Ja ieskatāmies vēsturē, ir daudz piemēru par šo tēmu. Jau ap 400.g. pirms Kristus senajā Romā neprecētiem vīriešiem, sasniedzot laulību vecumu, bija vecpuišu nodoklis. Tāds pat nodoklis bija gan Otomaniem, gan ap 1700.gadu Britiem, bet ASV tāds bija vairākos štatos pat 20.gadsimta sākumā. Arī fašistiskajā Itālijā un nacistiskajā Vācijā bija vecpuišu nodoklis.

Kā tikt vaļā no vecpuišu nodokļa?

Piemēram, Argentīnā ap 1900.gadu pastāvēja izņēmums – vecpuišu nodokli nepiemēro, ja vīrietis varēja pierādīt, ka viņš savu izredzēto bildināja, bet tā viņu atraidīja. Tādēļ vīrieši tolaik bildināja ar gredzenu vienā rokā un dokumentu par bildināšanas apliecinājumu – otrā. Taču cilvēki ir vienmēr attiecībā uz nodokļiem ir kreatīvi – šāds nodoklis arī radīja jaunu profesiju ‘profesionālās atraidītājas’ – Argentīnā esot bijušas sievietes, kuras par nelielu atlīdzību bija gatavas apliecināt, ka vīrietis viņu ir bildinājis. Par to Tax Stories podkāstā diskutējām ar grāmatas Rebellion, Rascals and Revenue autoriem M.Keen un J.Slemrod.

Bridžetas Džonsas nodoklis

Arī šobrīd Lielbritānijā ir 25% atvieglojums pašvaldību nekustamā īpašuma nodoklim, ja īpašums reģistrēts vienam no ģimenes locekļiem, ko tur sauc par turīgo vecpuišu atlaidi. Kāds pašvaldības politiķis nosaucis priekšlikumu šīs atlaides atcelšanai par Bridžetas Džonsas nodokli. Savukārt, Oskars Vailds ir teicis, ka “Turīgiem vecpuišiem jāpiemēro pamatīgus nodokļus. Tas nav godīgi, ka kādi cilvēki ir laimīgāki par citiem.”

Kopumā..

Šķiet, ekspertu vērtējums šādam nodoklim būtu – no, no. Taču, kā zināms, politiķiem ir sava galva uz pleciem, jo labāk saņurcīts rublītis, nekā liels paldies. (Foto bloga sākumā ar anekdoti – no š.g. žurnāla Klubs kalendāra.)

Ģimeniskus un bērnu dziesmu un smieklu pilnus, kā arī piparkūku cepšanas, egles dekorēšanas un dāvanu saņemšanas prieka pilnus Ziemassvētkus!

Kā legāli izmaksāt no SIA peļņu bez UIN?

Nesen gadījās paklausīties kārtējo Tax Chats podkāsta sēriju, kurā parasti divi ASV grāmatvedības profesori apspriež dažādas nodokļu tēmas. Vienā no tām (š.g. 7.decembra sērijā) viņi runāja par to, ka ASV tagad plāno ieviest 1% akcīzes nodokli uz .. savu akciju atpirkšanu. Proti, nodokli piemērotu, ja uzņēmums no akcionāra atpērk savas akcijas.

Kādēļ šāds nodoklis?

Podkāstā minēts piemērs (sk.zīmējumu). Pieņemsim, ka Džefam pieder 2 akcijas uzņēmumā Tax Chats, kurā viņš ieguldījis USD 100. Uzņēmumā akcionāram (Džefam) izmaksājamā peļņa ir USD 200, no kuras Džefs nolēmis izņemt USD 100. Ja uz dividendēm piemērojamais nodoklis ir 20%, tad klasiskā gadījumā Džefs samaksās IIN USD 20. Taču Džefs dividenžu izmaksāšanas vietā var pārdot vienu no savām akcijām atpakaļ uzņēmumam. Akciju atpakaļ-pirkšana ASV esot samērā ikdienišķs darījums. Tad Džefs samaksās IIN vairs tikai USD 10 ((100 – 50) x20%), pārdodot akciju pa tās tirgus cenu. Lai izlīdzinātu situāciju starp abiem darījumu veidiem, kas pēc būtības noved pie tā paša rezultāta – USD 100 Džefa kabatā, ASV plāno ieviest šo akcīzes nodokli akciju atpirkšanai savā uzņēmumā.

Atšķirības nodokļos, ja akcionārs nav no ASV

Podkāstā tālāk kungi arī spriež, ka dividenžu izmaksāšana no ASV uz ārzemju akcionāriem ir apliekama ar nodokli, bet kapitāla pieaugums no savu akciju atpirkšanas – nav. Starp citu, vai zinājāt, ka ASV ir atšķirība starp tradicionālo C-corporation un LLC? Vispārējā gadījumā C-corp gan uzņēmums, gan akcionārs maksā katrs savus nodokļus, bet LLC gadījumā uzņēmuma peļņa apliekas akcionāra līmenī, gluži kā personālsabiedrībās.

Tas uzvedināja mani uz pārdomām..

Paņemsim tos pašus ciparus Latvijas situācijā. Kā zināms, UIN likumā ir normas, kas paredz iespēju neaplikt ar UIN kapitāla pieaugumu (peļņu) no kapitāla daļu pārdošanas, ja daļas vai akcijas bijušas uzņēmuma īpašumā vismaz 3 gadus. Tātad, Latvijas UIN sistēmā tālredzīgs biznesmenis, teiksim – Pēteris, jau sākumā izveido palielu pamatkapitālu viņa SIA 1, kas to pašu iegulda tālāk SIA 2. Pēc 3 gadiem SIA 1 pārdodot daļu no savām kapitāla daļām SIA 2 iegūs ar UIN neapliekamu kapitāla pieaugumu.

Savas akcijas ne vienmēr drīkst atpirkt, bet..

Uzņēmumam (SIA 2), kas no akcionāra (SIA 1) ir atpircis akcijas, parasti ir divas iespējas – tās pārdot kādam citam akcionāram vai samazināt par šīm akcijām kapitālu. Komerclikums saka, ka uzņēmums nemaz nedrīkst atpirkt pats savas daļas, izņemot gadījumus, kad drīkst. Bet izņēmumu, kad drīkst, ir daudz. Piemēram, sabiedrībai samazinot pamatkapitālu, izņemot no apgrozības daļu akciju un tās dzēšot.

Vēl viens labs piemērs par kapitāla pieauguma nodokli

Interesantas ziņas tikko atnākušas no Eiropas dienvidiem. Grieķija tikko apturējusi kapitāla pieauguma nodokļa (IIN) piemērošanu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem līdz 2024. gada beigām. Šāda rīcība saistīta ar plānu stimulēt Grieķijas nekustamā īpašuma tirgus, kā arī atbalstīt būvniecības un tehnisko pakalpojumu nozares Grieķijā. Grieķi atcerējušies, ka nodokļu stimuli jau vēsturiski ir ļoti efektīvs paņēmiens cilvēku uzvedības stimulēšanai – ASV un Grieķijas piemēri to apliecina. Cerams, jaunā valdība to nepiemirsīs, kaut gan nekustamā īpašuma tirgus pārstāvji ir skeptiski, ka ar nodokļu stimulu vien tirgus varētu aktivizēties.

Par auklītēm, santehniķiem un dārzniekiem

Santehniķis man uzsita ziņu, lai samaksāju par darbu skaidrucī. Summa nebija maza, tāpēc pateicu viņam, ka tagad ir tāda normāla štelle – saimnieciskās darbības ieņēmumu konts. Ja to reģistrē, tad visai ienākošai naudai līdz EUR 25 000 gadā (mazliet virs 2000 mēnesī) noņems automātiski 25% nodokli un pārējo var tērēt. Jāatceras arī, ka summa virs 25 000 (līdz 40 000) jau apliksies ar 40% nodokli. Tas būs izdevīgi tiem, kam nav būtisku izdevumu, jo tos arī atskaitīt nevarēs. Nevajag ne grāmatvedi, ne atskaites VID iesniegt. Pēc santehniķa klusuma nolēmu pats paskatīties, cik tad viegli viņam izburties – kas tur reāli jādara, lai piereģistrētos?

Kā reģistrēt SDI kontu?

Pirmais solis – ejam uz māti gūgli un ierakstām šo jautājumu. Pirmais variants, ko gūgle mums izmet ir īstais – uz VID attiecīgo mājas lapas sadaļu. Mājas lapa saka, ka lai uzsāktu darbu ar SDI kontu, jāveic šādi 3 soļi:

1. Jāizveido norēķinu konts bankā, kas nodrošina SDI konta pakalpojumu;
2. Jāiesniedz iesniegums VID; 
3. Visi saimnieciskās darbības ieņēmumi jāieskaita SDI kontā. 

Vienkārši. Vienkārši?

1. Bankas konts. VID saka, ka šobrīd ir tik viena banka, kas nodrošina šo pakalpojumu – te ir links uz tās lapu, kur tā skaidro, kā atverams šis SDI konts. Šobrīd tieši visu decembri viņiem ir akcija – “Atveriet SDI kontu no 1.decembra līdz 30.decembrim un mēs neieturēsim maksu par dokumentu izskatīšanu un SDI konta atvēršanu!” Lieliski! Banka raksta, ka kopumā SDI konta noformēšana aizņem 5 darba dienas.
2. Tomēr izrādās, ne viss ir tik vienkārši. Pirms 1.soļa ir vēl 0-tais solis, kas nav tieši pateikts ne attiecīgajā VID mājas lapā, ne bankas lapā. SDI konta režīms piemērojams Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem. Lai par to reģistrētos, cilvēkam no sākuma jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējam (SDV, jāreģistrējas VID) vai individuālam komersantam (IK, jāreģistrējas UR).

Kāda starpība starp SDV un IK?

Īsumā, par IK jāreģistrējas UR, ja gada apgrozījums no SD pārsniedz EUR 28 500, kā arī tā savas SD veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Ir arī citi kritēriji, bet tie vairumā gadījumu te nav svarīgi. Ja šis kritērijs nepiepildās, tad cilvēkam jāreģistrējas VID kā SDV, ja izpildās kritēriji, ka vispār reģistrējama SD.

Kad reģistrējama SD?

Ja izpildās vismaz 1 no 3 kritērijiem:

1. darījumi ir regulāri un sistemātiski – 3 un vairāk darījumi gadā vai 5 un vairāk darījumi 3 gados;
2. ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā (izņēmums ir ieņēmumi, kas gūti no personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas);

3. darbības ekonomiskā būtība vai cilvēka īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Kā reģistrēties kā SDV?

Arī šim solim veltīta sadaļa VID mājas lapā. Tam nepieciešams vēl viens (-1.) solis – savs konts EDS. Tur jāiet uz sadaļu Dokumenti, tad – No veidlapas, tad – Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas, tad – Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija. Tur reģistrējoties kā SDV, vēl jāiziet 10 jautājumu tests, lai VID varētu noteikt vai cilvēks tomēr nav darbinieks, nevis SDV (pašnodarbinātais). Tad jāieķeksē, ka cilvēks vēlas būt arī MUN maksātājs un jāgaida VID atbildi.

Kāpēc atkal, latviski sakot, viss čerez ž?

Man šis viss aizņēma samērā daudz laika, lai izburtos. Esmu pārliecināts, ka santehniķis visam atmeta ar roku jau pēc VID attiecīgās lapas izlasīšanas. Kādēļ gan šādiem cilvēkiem, lai viņus aiz rokas ievilktu legālajā zonā, neuztaisīt vienas pieturas punkta reģisrāciju?

Šādu jautājumu uzdevu VID EDS

“Ja persona nav reģistrēta kā MUN maksātāja vai tai atsevišķi jāreģistrējas MUN statusā pirms SDI iesnieguma iesniegšanas EDS? Kā MUN maksātājs var reģistrēties saimnieciskās darbības veicējs un SIA. Vai cilvēkam pirms reģistrēšanās MUN maksātāja statusā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam? Respektīvi, vai dārzniekam, kas tagad vēlas iziet no pelēkās zonas un sākt maksāt nodokļus SDI kontā, no sākuma jāreģistrējas VID kā SD veicējam, pēc tam – kā MUN maksātājam un tikai pēc tam kā SDI konta lietotājam? Ja tā, tad kādēļ dārzniekam to nav iespējams izdarīt vienā solī, teiksim ar kādu sadaļu SDI konta reģistrācijas VID iesniegumā (iesniegumā par SDI kontu šādu sadaļu pagaidām neredzēju)?

VID atbilde

“Labdien!
Informējam, ka reģistrējot saimniecisko darbību, tiek piedāvāts izvēlēties nodokļa maksāšanas režīmu vai kā pašnodarbināta persona, vai kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu elektroniski Jūs varat piereģistrēt sekojošā kārtībā:
1. https://www.vid.gov.lv
2. EDS
3. Dokumenti
4. No veidlapas
5. Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas
6. Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācija
7. Saimnieciskās darbības veicējs( ieliekam punktu)
8. Reģistrēties, jāaizpilda būs anketa un tālāk
9. Ievadīsiet reģistrācijas datumu un sadaļā -Statuss izvēlēsieties – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs
10. Saimnieciskās darbības veikšanas adrese, ja nenotiek konkrētā vietā, tad atzīmē -Izbraukuma pakalpojums
11. Kad visa informācija būs aizpildīta, reģistrācijas veidlapas augšpusē atzīmēsiet lodziņu-Pārbaudīt un saglabāt. Ja veidlapa būs korekti aizpildīta, lodziņš -Iesniegt būs aktīvs. Iesniegsiet aizpildīto saimnieciskās darbības reģistrācijas iesniegumu.
šobrīd šādu pakalpojumu piedāvā tikai AS “Industra Bank” (tālr. +371 6701 9393; e-pasta adrese info@industra.finance) tīmekļvietnē https://industra.finance/maksajumi/saimnieciskas-darbibas-ienemumu-sdi-konts
Veicot reģistrāciju, lai nekļūdītos, iesakām piezvanīt uz Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni nr.: 67120000.
Pielikumā nosūtu informāciju par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Ar cieņu”

Atceroties Raikinu

Вы нам – про насосы, мы бам – про калесы (Jūs mums – par pumpjiem, mēs jums – par riteņiem). Kādēļ ielīdu ne savā tēmā (parasti mani interesē tik uzņēmumu nodokļu jautājumi)? Jo šis manuprāt spilgti parāda, kā pie mums tā nodokļu sistēma strādā.. Visas cerības tagad uz Arvilu & co..

Panākta vienošanās – 15% UIN ES būs!

Nu tas, par ko nodokļu eksperti zināja, ka tas notiks, beidzot ir noticis! Gluži kā pamostoties un ieraugot pirmo sniegu šorīt uzzinājām, ka Ungārijas House of Cards cienīgās spēlītes ar Eiropu ir beigušās. Vakar EP paziņoja, ka beidzot panākta vienošanās par minimālā UIN vismaz 15% efektīvās likmes apmērā ieviešanu visā ES. Tas noticis tūdaļ pēc EK paziņojumiem par būtiskām izmaiņām PVN sistēmā attiecībā uz darījumu deklarēšanu reālā laikā un digitālo platformu atbildību par tajās tirgotajām precēm un pakalpojumiem, kā arī jaunumiem par kripto-darījumu starpnieku ziņošanu VID par viņu klientu darījumiem (DAC 8 direktīvas projekts). ES tādējādi izdevās pieturēties pie sākotnējā plāna – šo (Pillar 2) ES Direktīvu ES valstīm jāievieš nacionālajā likumā līdz nākamā (2023.) gada beigām. Tātad, laika visiem, lai sagatavotos, vairs nav daudz – 1 gads.

Latvijai būs jāveic izmaiņas UIN sistēmā

Tas attiecas uz uzņēmumu grupām, kurām gada kopējais apgrozījums sasniedz vismaz EUR 750 miljonus. Igaunijas FM jau iepriekš publiski izteicās, ka tā ieviesīs duālo UIN sistēmu – tradicionālo tiem, uz kuriem attiecas 750 milj. apgrozījuma kritērijs. Latvijai šis kritērijs ir augsts, bet jāatceras, ka Latvijā ir daudz starptautisko grupu meitas uzņēmumu, uz kuriem arī attieksies jaunā sistēma. OECD lēš, ka pasaulē varētu būt ap 8000 šādu uzņēmumu grupu. Liela daļa no tām strādā arī Latvijā. Tas nozīmē, ka arī Latvijai nāksies mainīt UIN sistēmu, ja vien tā nevēlas atteikties no UIN par labu citām valstīm. Vismaz no sarunām ar FM pārstāvjiem nojaušams, ka FM pagaidām nav viennozīmīga plāna šajā jautājumā, vismaz tāda, par ko tā būtu gatava komunicēt uz āru. Gandrīz droši var prognozēt, ka Latvijas FM konsultēsies ar Igaunijas kolēģiem, kas izskatās jau atkal solīti mums priekšā.

Kādēļ būs jāveic izmaiņas?

Piemēram, ja Latvijā ir starptautiskas grupas meita ar uzkrātu peļņu, tad par šo peļņu mātes uzņēmumam būs jāsamaksā savā valstī UIN, ja Latvijas meita nemaksās UIN par to. Protams, direktīvas plānā Latvijai un Igaunijai paredzēts izņēmums – Latvijas uzņēmuma peļņa var uzkrāties neizmaksāta līdz pat 4 gadiem – par to tad mātes uzņēmumam nebūs jāmaksā UIN. Taču, kas notiks pēc šiem 4 gadiem? Ja meitas joprojām peļņu (šobrīd esošajā sistēmā) neizmaksās, tad par Latvijas meitas peļņu UIN maksās mātes uzņēmums savā valstī. Nedomāju, ka Latvija vēlēsies riskēt ar savu jau tā niecīgo UIN budžetu (ar UIN 2,5% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā Latvija ir stabili pēdējā vietā starp OECD valstīm, kur vidējais rādītājs ir ap 10%). Vienīgi, ja mātes uzņēmuma valstī efektīvā likme būs lielāka par Latvijas uzņēmuma efektīvo likmi, tad gan jau māte meitu piespiedīs izmaksāt dividendes.

Kas vēl mainīsies?

Latvija ir atteikusies no gandrīz visiem ieturējuma nodokļiem. Lai gan tos Latvijas uzņēmums ieturētu Latvijā, to maksātājs ir pasīvo ienākumu (autoratlīdzības, % un dividendes) saņēmējs ārzemēs. Ienākuma saņēmējs ārzemēs par šo nodokli varētu savā valstī samazināt maksājamo UIN. Tātad, ārzemniekam dēļ Latvijas ieturējuma nodokļa nodokļu slogs vairumā gadījumu nepalielinātos un Latvija tādējādi uzdāvina citai valstij nodokli, kas Latvijai lieti noderētu. Kopā ar Pillar 2 Direktīvu plānota arī ieturējuma nodokļu ieviešana. Tad arī uzņēmumi maksās vairāk UIN (vismaz to uzņēmumu meitas Latvijā, kuru globālai grupai apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil.). Tas arī būtu labs brīdis un iemesls samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Ko tas praktiski varētu nozīmēt meitas uzņēmumiem Latvijā?

Dēļ CbC (country-by-country) ziņošanas u.c. pienākumiem šīs meitas jau zin, kuras tās ir. Vismaz sākotnējie soļi varētu būt sekojoši.

• 1.solis – jauno spēles noteikumu apgūšana. Protams, būtu jāsāk ar jauno noteikumu apgūšanu. To ir daudz un tie ir sarežģīti. Direktīvas projekta teksts pieejams jau gandrīz gadu, te (latviski). Š.g. martā OECD arī publicēja Pillar 2 projekta komentārus un ilustrācijas ar piemēriem.

• 2.solis – jāapsver vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas grupas struktūrā

• 3.solis – jāveido datu apmaiņas u.c. komunikācijas kanāli Pillar 2 projekta vajadzībām. Jāpielāgo IT sistēmas.
• 4.solis – compliance sistēmu veidošana. Lai gan Latvijas UIN prasības vēl nav zināmas, skaidrs, ka būs jaunas deklarāciju veidlapas. Skaidrs, ka grupām būs jānosaka ar UIN apliekamais ienākums, saskaņā ar jaunajiem Pillar 2 bāzes noteikšanas (korekciju) noteikumiem, kas atšķiras no mūsu UIN likuma prasībām. Katram jāaprēķina efektīvo UIN likmi, lai grupa to varētu aprēķināt – vai sasniegs minimālās 15% prasības. Te ir smalkāki noteikumi, kā jāveic šos aprēķinus.

Globālais atbalsts mūsu klientiem

Ar ES direktīvu skaidrs, ka nu arī pārējā pasaule (vismaz tās 130+ valstis, kas parakstīja vienošanos šo projektu ieviest) sāks kustēties šajā virzienā. Pa šo laiku, lai atvieglotu dzīvi biznesam, mūsu vispasaules nodokļu ekspertu tīkls WTS ir sagatavojis īpašu programmu un te iekopēju arī viņu sīkāku skaidrojumu, kā viņi iesaka sākt gatavoties. Arī Sorainen nodokļu eksperti ir izgājuši šo Pillar 2 apmācību programmu un ir gatavi uzņēmumiem palīdzēt. WTS ir arī izveidojis īpašu Pillar 2 compliance un automatizēšanas IT risinājumu.

(c) Jānis Taukačs, Sorainen

PVN izkrāpšanas teorija (2)

Turpinām šķetināt galvenās atziņas no grāmatas par PVN izkrāpšanu (te ir links uz pirmo blogu).

Ar ko izkrāpt PVN?

Interesanti, kādēļ noziedznieki nelabprāt izvēlas pakalpojumus, jo tur taču transportēšanas un uzglabāšanas izmaksu vispār nav. Tomēr arī pieprasījuma izdomātiem pakalpojumiem parasti nav. Turpretī, fiziski mazas, bet pēc iespējas dārgas preces palielina peļņas iespējas un tās kādam vienmēr būs vajadzīgas, it sevišķi, ja cena palaista mazliet zem tirgus. Luksus vai rūpniecības preces arī nav labs variants, jo tur preču apgrozījums nav pietiekoši ātrs. Šai ziņā ideāla izvēle noziedznieku acīs varētu būt elektro-preces, dārglietas un apģērbs. Lai pēc iespējas vairāk varētu ielikt kabatā, noziedzniekam vajag preču pirkumu organizēt bez PVN, bet pārdošanu – ar.

Dārgmetāli

Piemēram, dārgmetālu tirgū 1970. gados Lielbritānijā bija krāpnieki, kas izskaitļoja, ka noteiktas zelta monētas no Dienvidāfrikas neapliekas ar PVN, bet pēc pārkausēšanas tās aplikās. Parasti pirms pārdošanas vietējā tirgū arī ievešana no citām valstīm rada situāciju, ka pirkumam (reversais) PVN nav maksājams valstij, bet tikai uzskaitāms PVN deklarācijā.

Tehnika

Kopš 90. gadiem izkrāpēju modē sāka nākt gadžeti. Droši vien Latvijā slavenākā no šādām lietām bija Dinaz mikroshēmu PVN lieta par aptuveni EUR 20 milj. no valsts izkrāptu PVN. Vainīgiem – 5 gadi nosacīti. Šajā lietā vainīgs bijis eksports – ja preces nopērk ar PVN un pēc tam tās eksportē, šis pirkuma PVN ir atgūstams no valsts. Visbiežāk šādos izkrāpšanas gadījumos preces vai nu valsti nemaz nepamet un tad tās var laist pa riņķi atkal, vai arī pārdevējs (tiešais vai dziļāk darījumu ķēdē) ir ielikta čaula, kas no pircēja saņemto PVN nemaz nesamaksā valstij.

Noziegums un sods

PVN sistēmas perversumu parāda ne vien tas, ka visa Latvijas tauta maksā par šo no valsts izkrāpto naudu, bet arī sodu nesamērīgums. Klasisks pretstats, ko savā rakstā piemin bijušais VID Finanšu policijas šefs Edijs Ceipe – 2 mēneši reāla cietumsoda par EUR 121 rēķina nesamaksāšanu restorānā. Viņš turpat arī norāda uz sabiedrības toleranci pret nodokļu nemaksāšanu:

Iedzīvotāju daļa, kas piekrīt saņemt lielāku atalgojumu, pat ja tas nozīmē nodokļu nenomaksu, 2017. gadā bija 42,9 %..

SKDS veiktais pētījums “Sabiedriskās domas pētījums par finanšu un nodokļu politiku” par 2017.g.

Uz sodu nesamērīgumu arī norādījusi arī bijusī VID ģenerāldirektore I.Cīrule:

Nenotiek tā, ka vainīgie saņemtu pietiekami bargus sodus, tāpēc arī valda visatļautība, dominē viedoklis, ka finanšu noziegums jau nav tāds noziegums kā noziegums pret personu..

I.Cīrule intervijā Dienai 19.12.2016.

Kas ir sliktākais, kas var notikt?

Man šķita zīmīga kāda nesena Darknet Diaries podkāsta epizode, kurā bija saruna ar IT spečuku, kurš izdomāja par tikko nomirušiem cilvēkiem iesniegt ASV IRS (VID) nodokļu deklarācijas, lūdzot IIN pārmaksas atmaksu. IRS vēl nebija piefiksējis attiecīgo cilvēku nāvi un tādēļ šis izkrāpējs uz viltotu kredītkaršu kontiem saņēma no valsts ap 150 tūkst. nedēļā. Tātad, nekādu problēmu pasmelties miljonus no budžeta. Viņš pats stāsta, ka klikšķis viņa galvā notika krietni pirms tam, kad viņš savu krāpniecisko darbību karjeras sākumā eBay sāka tirgot beisbola cepurītes ar viltotiem it kā slavenību parakstiem. Kad viņu pieķēra, policisti atnāca uz mājām un pateica, lai viņš tā vairs nedara un lai atmaksā cietušajiem naudu. Tad viņš saprata, ka nekas jau traks nenotiks pat tad, ja viņu pieķers.

Kādus sodus tad paredz likums par nodokļu izkrāpšanu?

Latvijā par izvairīšanos no nodokļiem (vismaz EUR 25 000 apmērā) drīkst iesēdināt līdz 4 gadiem (ja izdarīts grupā – tad līdz 10 gadiem), ar visas mantas konfiskāciju, tajā skaitā to, kas ir pie mammas, sievas vai vecmāmiņas. Par sodiem citās valstīs jau rakstīju. Vispār Rietumos ES uzņēmumiem kriminālatbildības slieksnis var būt ļoti zems – Vācijā PVN deklarācijā nekorekts PVN vismaz EUR 5k apmērā var automātiski nonākt uz izmeklētāju galda, lai papētītu vai uzņēmumā nav bijusi ļaunprātība vai nolaidība. Gan tur, gan Latvijā sliktākā gadījumā iespējama uzņēmuma likvidācija kā sankcija.

Taču svarīgāk par sodiem – PR par to, kas notiek praksē

Taču, kā zināms, nav tik svarīgi teorētiskie sodi likumā, kā prevencijas PR par spriedumiem reālās lietās. VID PR par pieķertajām personām, kā tas notika pirms dažām dienām, tik atbild uz risku – ja noķers, bet ne uz risku – kas par to būs. Arī statistika joprojām nav iepriecinoša, kā redzams no Sorainen veiktā pētījumā par noziegumiem nodokļu jomā, par kuru bija 3 blogu sērija. Vērtētais periods bija 2,5 gadi (19.g. līdz 21.g. vidum), par kuru vērtēti 139 spriedumi publiski pieejamās nodokļu krimināllietās. Vairumā gadījumu no tiem (79) persona ir notiesāta, lietā nepiemērojot piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Minētajā 2,5 gadu periodā piespiedu ietekmēšanas līdzekļi piemēroti vien 17 gadījumos, no kuriem 21.g. 1.pusgadā – (te būtu jāskan bungām) .. veselu vienu reizi! No kā tieši te noziedzniekiem būtu jābaidās?

Šāda nesodāmības bravūra nezuda ne mirkli arī no PVN izkrāpēja sejas, kas filmējās Netflix redzamā gabalā. Par to jau rakstīju saistībā ar šīs PVN izkrāpšanas grāmatas autoru M.C. Frunza, ar kuru izdevās aprunāties arī kādā no Tax Stories epizodēm. Šai ziņā minētajā E.Ceipes rakstā bija laba norāde:

“Joprojām, redzot atsevišķu personu neizskaidrojamu pārticības līmeni un to rīcībā esošo mantu, jāsecina, ka daudzas no tām ir sabiedrībā atpazīstamas personas, kuras ir nonākušas arī izmeklēšanas iestāžu uzmanības lokā. Tomēr arī pēc tā šo personu dzīvesveids un labklājība nav mainījusies.” 

E.Ceipe, VID, 5.12.2019., Jurista Vārds

Kā uzņēmumiem sevi pasargāt no nejaušības vai negodprātīga darbinieka?

Rietumos nereti uzņēmumi 1) ievieš PVN risku vadības politiku un 2) pērk attiecīgās apdrošināšanas polises – gadījumam, ja kāds trešā līmeņa iepirkumu menedžeris tomēr griež savas intereses uzņēmumu bosiem aiz muguras. Vadība var būt atbildīga pat tad, ja tā nezina par to, ko dara darbinieki.

Turpinājums par VID izkrāpšanas grāmatu sekos. Te iespējams pierakstīties, lai to nepalaistu garām.

ES jauns sveiciens PVN izkrāpējiem un digitālajām platformām

Sveicienu Eiropas Komisija izsūtīja vakar ar savu ilgi gaidīto preses relīzi. Kas tad mainīsies?

Deklarēšana reālā laikā un e-rēķini

Komisija sola, ka ar šo soli ne vien samazināsies PVN izkrāpšanas gadījumi ES pārrobežu darījumos, bet arī PVN maksātāju administratīvās izmaksas. Jaunā sistēma neparedz šādus pasākumus iekšzemes darījumiem, bet kalpos par paraugu tām valstīm, kuras vēlas to arī iekšzemē.

Starp citu, jaunākie ES dati par PVN plaisu Latvijā nu jau ir salīdzinoši labi – 95 milj., bet tas ir tik un tā 2x vairāk, kā Igaunijā (45 milj.) un 10x mazāk, kā Lietuvā (952 milj.). Tātad, arī Latvijas uzņēmumiem vairāk jāuzmanās no darījumiem ar to ES valstu partneriem, kur šie izkrāpšanas rādītāji ir augsti. Virs ES vidējiem rādītājiem papildus Lietuvai ir arī Rumānija, Malta, Itālija, Īrija, Beļģija un Grieķija. Tās ir labas ziņas arī tiesām, kam vajadzētu beidzot samazināties izkrāpšanas lietu skaitam. Šādu tendenci savā nesenajā vebinārā apstiprināja arī Senatore Makarova.

Pasažieru transporta un īstermiņa izmitināšanas platformas – atbildīgas par PVN

Te mēs visvairāk skatāmies uz tādām platformām kā Bolt, Uber, Booking un Airbnb. Šīs digitālās platformas būs atbildīgas par PVN iekasēšanu, kad darījumos PVN nav iekasēts, piemēram, tādēļ, ka pakalpojuma sniedzējs nav sasniedzis PVN reģistrācijas slieksni. Tās ir labas ziņas tradicionālajām viesnīcām un taksometriem, jo tirgū būs vienādi spēles noteikumi visiem, kā arī tiem mazajiem biznesiem, kas nemaz nevēlas iedziļināties PVN piemērošanas niansēs dažādās ES dalībvalstīs.

Vienota PVN reģistrācija visā ES

Šī ziņa iepriecinās tos uzņēmumus, kas tirgo (B2C) patērētājiem uz citām ES dalībvalstīm. Paplašinot vienas pieturas principu (OSS), šādiem online tirgotājiem būs jāreģistrējas un jādeklarē piegādes tik vienā valstī, savā valodā, neatkarīgi no pārdošanas apjomiem citās ES valstīs. Savukārt, trešo valstu online platformām, kas palīdz savest kopā pircēju ar B2C pārdevēju importa vienas pieturas reģistrācija (IOSS) būs obligāta.

Kas ar šo notiks tālāk?

Šo priekšlikumu dēļ tiks veikti grozījumi trīs ES tiesību aktos: PVN direktīvā, Padomes Īstenošanas regulā (ES 282/2011) un Padomes regulā par administratīvo sadarbību (ES 904/2010). Tiesību aktu priekšlikumi tiks nosūtīti Padomei apstiprināšanai un Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai apspriešanai. Šī brīža neoficiālas prognozes liecina, ka šīs izmaiņas nenotiks ātrāk kā 2025.gadā. Tātad, uzņēmumiem un valstīm vēl ir vismaz 2 gadi, lai šim sagatavotos.

Kā energo-uzņēmumu virspeļņas nodokli ievieš citur ES?

Jau iepriekš rakstīju par šī jaunā nodokļa pamata noteikumiem, kas bija publicēti 14.septembrī. Drīz pēc tam (6.oktobrī) pieņemta pati regula, kas stājās spēkā nesen – 1.decembrī. Te ir regulas teksts. Tā kā regula ir tieši piemērojama, biju izbrīnīts par kolēģu no dažādām ES valstīm komentāriem – kā notiek vai nenotiek ieviešana viņu valstu likumos. Iemesls tam ir vienkāršs – regula ir pārāk vispārīga, bez praktiskas ieviešanas detalizācijas. Ko tad komentēja kolēģi, kamēr Latvijā FM iepauzē, gaidot Ašerādena kunga apstiprināšanu amatā?

Somija

Somija ievieš nodokļa modeli, kurā elektroenerģijas nozares operatoru virspeļņas iekasēšana būtiski atšķiras no Regulas un tiek ieviests jauns virspeļņas nodoklis 33 procentu apmērā. Solidaritātes maksājums tiktu plaši piemērots Somijas tirgū strādājošiem uzņēmumiem, kas ražo elektroenerģiju vai pārdod elektroenerģiju vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības tirgū. Papildus tiek ieviests virspeļņas nodoklis 33 procentu apmērā fosilā kurināmā operatoriem. Likumprojekts, iespējams, tiks iesniegts līdz Ziemassvētkiem.

Lietuva

Parlaments tieši šodien, 8.decembrī balsos par Regulas ieviešanu Lietuvā steidzamības kārtā. Tāpēc ir paredzēts, ka regula stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Attiecīgi tiek gatavoti grozījumi likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli. Ir noteikts tāds pats regulējums kā Somijā, lai apliktu ar nodokli 90% no peļņas.

Igaunija

Jau oktobrī Sorainen kolēģiem bija produktīvs seminārs ar Finanšu ministrijas ierēdņiem par šo tēmu. Seminārā mums Finanšu ministrija sniedza sekojošu informāciju. Igaunija neatbalsta Solidaritātes iemaksas ieviešanu, jo pēc būtības tas ir tiešs nodoklis, kura ieviešanai nepieciešams vienprātīgs dalībvalstu apstiprinājums. Varam atbalstīt regulas projekta pieņemšanu ar nosacījumu, ka dalībvalstij nav pienākums īstenot solidaritātes iemaksu, ja solidaritātes iemaksai līdzīgs pasākums jau ir spēkā. Uzskatām, ka no pasaules naftas cenām atkarīgā nodeva par enerģijas ieguves tiesībām no derīgo izrakteņu resursiem, ko piemēro Igaunijā, ir līdzīgs pasākums regulas projekta izpratnē. Tāpēc Igaunijai nav nepieciešams īstenot regulas projektā paredzēto pagaidu solidaritātes iemaksu. Turklāt, obligātos fiskālos pasākumus ES var ieviest tikai vienbalsīgi un Igaunijā tos nevar ieviest ar atpakaļejošu spēku.

Igaunijā esot tikai viens uzņēmums, uz kuru varētu attiekties šī regula un neesot plānots to aplikt ar nodokli. Cits uzņēmums, kuram arī varētu uzlikt nodokļus saskaņā ar to pašu regulu, būtu Eesti Energia AS (100% pieder valstij; bet valstij nav jēgas aplikt ar nodokli sevi). Tātad reāla šī regulējuma ieviešana Igaunijā, visticamāk, nenotiks un amatpersonas paziņojušas, ka darīs visu iespējamo, lai šo nodokli neieviestu.

Rumānija

Rumānija ir izstrādājusi ārkārtas rīkojuma projektu, pamatojoties uz Regulu, ko vēl ir jāpieņem. Tas joprojām tiek apspriests parlamentā. Tie ražotājiem un/vai izplatītājiem nosaka ierobežotas cenas un 80% nodokli par papildu ienākumiem, ko saņem ražotāji, ja viņi pārdod par citu cenu, nevis to, kas noteikta.

Ungārija

Ungārijā nav ziņu par Regulas ieviešanu, bet kopš 2010. gada ir spēkā 31% papildu nodoklis enerģijas ražotājiem un pārdevējiem un šī gada jūnijā tas ir attiecināts uz dažām jaunām darbībām. Tajā pašā laikā atjaunojamās enerģijas ražotājiem, kuri izvēlējās gūt labumu no tirgus cenām, neskatoties uz to, ka viņiem ir tiesības uz valstī. garantēto pārņemšanas cenu, piemēroja 65% virspeļņas nodokli.

Spānija

Spānijā pašlaik Parlamentā tiek apspriests tiesību akta projekts par īpašu “iemaksu”, ko paredzēts uzlikt tiem, kas definēti kā galvenie enerģētikas nozares operatori. Paredzētā iemaksa ir aprēķināta kā 1,2% no to apgrozījuma, ar dažiem izņēmumiem. Šis likumprojekts tika iesniegts parlamentā krietni pirms ES regulas publicēšanas, tāpēc pirms tā galīgās pieņemšanas varētu būt nepieciešami daži pielāgojumi ES prasībām.

Nīderlande

Nīderlandē tiek izskatīts likumprojekts par pagaidu solidaritātes iemaksu. Pamatojoties uz pašreizējo likuma priekšlikumu, likumam būs atpakaļejošs spēks – no 2022. gada 1. janvāra. Plānots, ka Solidaritātes iemaksas veic tie uzņēmumi, kuri vismaz 75% no sava apgrozījuma Nīderlandē gūst no saimnieciskās darbības, kas saistītas ar ogļūdeņražu ieguvi, kalnrūpniecību, naftas rafinēšanu vai koksa krāsns produktu ražošanu. Solidaritātes iemaksas pamats ir virspeļņa. Tā tiek definēta kā peļņa 2022. gadā, ja tā pārsniedz 120% no iepriekšējo četru fiskālo gadu vidējās peļņas. No šīs virspeļņas iemaksas veicējam jāmaksā 33% solidaritātes iemaksas.

Slovākija

6. decembrī parlaments paātrinātā procedūrā apstiprināja likumprojektu grozījumus, kuru mērķis ir ieviest jaunu nodevu par virspeļņu no enerģijas ražošanas 90% apmērā. Virspeļņa tiek aprēķināta kā starpība starp tirgus cenu un likumprojektā noteiktajiem cenas griestiem. Cenu griestus turpmāk paredzēts precizēt ar valdības noteikumiem ar diapazonu no 50 līdz 250 eiro par 1 MWh elektroenerģijas atkarībā no enerģijas ražošanas avota. No nodevas darbības jomas ir izslēgtas nelielas ražotnes ar jaudu 0,9 MW vai mazāku, atsevišķas hidroelektrostacijas un elektroenerģijas ražotāji no biometāna, iekārtas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem ar īpaši efektīvu kombinēto ražošanu. Laika periods, kurā nodevai jābūt spēkā, būs no 2022. gada 1. decembra līdz 2024. gada 31. decembrim. Likumprojekts arī ievieš īpašas prasības subjektiem, kas importē, tirgo vai transportē jēlnaftu vai atvasinātus produktus no Krievijas. Uz šādām struktūrām attiecas īpaši pienākumi attiecībā uz ziņošanu un jēlnaftas un atvasināto produktu izsekošanu, lai izpildītu attiecīgās ES sankcijas.

Kipra

29. novembrī Finanšu ministrija uzsāka sabiedrisko apspriešanu par diviem likumprojektiem, kuru mērķis ir aplikt ar nodokli gan no fosilā kurināmā, gan atjaunojamās enerģijas ražotās enerģijas ražotāju un piegādātāju virspeļņu. Saskaņā ar pirmo likumprojektu valsts iekasēs īpašu nodevu no uzņēmumiem, kuri tirgo no atjaunojamiem energoresursiem saražoto enerģiju, gūto virspeļņu. Summu aprēķinās un iesniegs paši uzņēmumi, izmantojot nodokļu iestāžu sniegto veidlapu. Speciālās nodevas apmēra aprēķināšanas formula 2022.gadam ir šāda: (2022.gada peļņa/2022.gadā pārdotā enerģija) – (EUR 0,11 x 2022.gadā pārdotā enerģija x 0,9). Pārdotā enerģija ir izteikta kilovatstundās (KWh). Formulā EUR 0,11 attiecas uz 11 centiem par kWh. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atjaunojamo energoresursu tirdzniecību un uzsāka darbību 2022. gadā, speciālā nodeva tiks aprēķināta, pamatojoties uz 2021. gadā komerciāli aktīvo piegādātāju kopuma vidējo peļņu no 2021. gadā pārdotās enerģijas. Saskaņā ar otro likumprojektu “īpaša iemaksa” tiks iekasēta no uzņēmumu virspeļņas, kas tirgo enerģiju, kas iegūta no jēlnaftas, dabasgāzes, oglēm un naftas pārstrādes sektora. Abos likumprojektos paredzētie noteikumi ir īslaicīgi, un to mērķis ir tikai aplikt ar nodokli visus neparedzētos ienākumus, kas gūti 2022. gadā globālā enerģijas cenu kāpuma rezultātā.

Vācija

Solidaritātes iemaksas īstenošana fosilā kurināmā nozares virspeļņai tiks aprēķināta no naftas un gāzes uzņēmumu ar nodokli apliekamās peļņas 2022. un 2023. gadā, kas pārsniedz 20% pieaugumu vidējā gada ar nodokli apliekamajā peļņā, kas gūta 4 iepriekšējos gados, t.i., no 2018. līdz 2021. gadam. Solidaritātes iemaksa būs iekasēta ar likmi 33 %.

Čehija

2.decembrī izsludināts likums, ar kuru Čehija ievieš 60% papildu nodokli gāzes un elektroenerģijas ražotājiem un pārdevējiem, bankām (!) un naftas uzņēmumiem. Paredzēts šiem uzņēmumiem standarta 19% UIN pievienot 60% piemaksu. Nodokļa pārsniegums tiktu iekasēts laikā no 2023. līdz 2025. gadam, taču nolemts neiekasēt nodokli ar atpakaļejošu datumu par 2022. gadu. Priekšlikumā virspeļņa definēta kā starpība starp nodokļa bāzi attiecīgajā gadā un pēdējo 4 gadu (t.i., no 2018. līdz 2021. gadam) nodokļu bāzu vidējo vērtību, kas palielināta par 20%. Paredzētais nodoklis ietekmētu uzņēmumus, kuru ienākumu slieksnis pārsniedz 6 miljardus CZK bankām un 2 miljardu CZK enerģētikas uzņēmumiem. Ministrija norādīja, ka ārkārtas nodokļa ieviešana Čehijā ļautu valstij finansēt enerģētikas krīzes un Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes risinājumus. Likums stāsies spēkā no 2023. gada 1. janvāra. Pilnu Finanšu ministrijas paziņojumu un ar to saistīto prezentāciju var atrast šeit (tikai čehu valodā).

Polija

28. novembrī Ministru padome iesniedza parlamentā likumprojektu, ar kuru ievieš jaunu nodokli gāzes ražotāju papildu peļņai. Praksē nodoklis attieksies tikai uz vienu vienību: Polijas naftas un gāzes ieguves uzņēmumu (Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiN). Jaunais nodoklis tiek dēvēts par “iemaksu Cenu starpības maksājumu fondā”, kas tiek uzlikta par papildu peļņu no gāzes pārdošanas. Virspeļņas nodokļa mērķis ir iegūt papildu līdzekļus, lai kompensētu gāzes sadales uzņēmumiem atturēšanos no gāzes cenu paaugstināšanas, un faktiski šo cenu obligātu iesaldēšanu, ko iekasē no gala patērētājiem. Pamatojoties uz likumprojektu, laika posmā no 2023. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim gāzes sadales uzņēmumiem no patērētājiem, tostarp mājsaimniecībām un dzīvojamajām kopienām, būs aizliegts iekasēt gāzes cenu, kas pārsniedz 200,17 PLN par 1 MWh. Likumprojekts attiecas uz Regulas ieviešanu, tomēr Polijas ārkārtas nodoklis nodokļu aprēķināšanas ziņā atšķiras no ES regulā paredzētā. Pamatojoties uz likumprojektu, Polijas neparedzētās peļņas nodoklis tiks noteikts kā fiksēta summa, savukārt ES regula 2022/1854 paredz minimālo 33% solidaritātes nodokli aplikt ar nodokli apliekamai peļņai, kas pārsniedz gada vidējās ar nodokli apliekamās peļņas pieaugumu par 20%. kas iegūti no 2018. līdz 2021. gadam. Iemaksas apmēru Cenu starpību maksājumu fondā noteiks atsevišķs nolikums. Tomēr tas nedrīkst pārsniegt PLN 538,79/MWh no iegūtās dabasgāzes. Iepriekš izsludinātais neparedzētās peļņas nodoklis 50% apmērā no enerģētikas sektora ārkārtas peļņas nav pieņemts un šī koncepcija ir atcelta. Polijas parlaments pieņēma likumu par elektroenerģijas ražotājiem/pārdevējiem (attiecībā uz Regulas 6., 7., 8., 9. un 10. pantu), bet Polijā nav tiesību aktu priekšlikumu par jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozari (attiecībā uz Regulas 14., 15., 16., 17. pantu).

Īrija

Īrijas Ministru kabinets ir apstiprinājis jaunu neparedzētās peļņas nodokli, kas tiks piemērots enerģētikas uzņēmumu ieņēmumiem. Tā arī ierosināja ieviest pagaidu solidaritātes piemaksu uzņēmumiem, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā ražošanu un pārstrādi, lai finansētu daļu no vairāku miljardu eiro palīdzības paketes, lai mazinātu valsts dzīves dārdzības krīzes radītās paaugstinātās izmaksas. Saskaņā ar neparedzētās peļņas nodokli vēja un saules enerģijai tiks noteikta maksimālā robeža EUR 120 par MWh; vismaz EUR 180 par MWh naftas un akmeņogļu ražošanai; un EUR 180 par MWh citai ar gāzi nesaistītai ražošanai. Elektroenerģijai, kas ražota no dabasgāzes, netiks noteikta maksimālā robeža. Ierobežojumi būtu spēkā no 2023. gada 1. decembra līdz 30. jūnijam. Tomēr gadījumos, kad elektroenerģijas piegādātāji var pierādīt, ka ieņēmumi, kas pārsniedz maksimālo robežu, tiek novirzīti galapatērētājiem, izmantojot zemākas cenas, uz šiem ieņēmumiem maksimālā robeža neattiecas. Valdība paziņoja arī par pagaidu solidaritātes iemaksas ieviešanu 2022. un 2023. gadam uzņēmumiem, kas nodarbojas ar fosilā kurināmā ražošanu un pārstrādi. Pagaidu solidaritātes iemaksa tiek aprēķināta, pamatojoties uz uzņēmuma ar nodokli apliekamo peļņu, kas par vairāk nekā 20% pārsniedz bāzes rādītāju – uzņēmuma vidējo ar nodokli apliekamo peļņu laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam, neņemot vērā zaudējumus. Ar nodokli apliekamā peļņa, kas ir vairāk nekā 20 % virs bāzes līmeņa, tiktu piemērota pagaidu solidaritātes iemaksai 75 % apmērā. Paredzams, ka ieņēmumi no tirgus ieņēmumu ierobežojuma tiks iekasēti 2023. gadā, savukārt ieņēmumi no pagaidu solidaritātes iemaksas tiks iekasēti 2023. gadā un 2024. gadā.

Itālija

Itālijā šāds nodoklis jau pastāv kopš š.g. maija, tik tagad Itālija palielināja nodokļa likmi no 25% uz 35%. Nodoklis tiek piemērots virspeļņai, kas pārsniedz EUR 5 miljonus un ko guvuši kvalificēti enerģētikas uzņēmumi, kas darbojas Itālijā no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Pirmais avansa maksājums 40% apmērā no maksājamā nodokļa bija jāsamaksā līdz 2022. gada 30. jūnijam, bet atlikums jāsamaksā līdz 2022. gada 30. novembrim. Nodoklis nav atskaitāms uzņēmumu ienākuma nodoklim vai reģionālā nodokļa par ražošanas darbībām vajadzībām.

Austrija

18. novembrī Austrijas valdība paziņoja par plānoto peļņas nodokļa ieviešanu naftas un gāzes uzņēmumiem un ieņēmumu griestu ieviešanu elektroenerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas ražotāju gadījumā ieņēmumiem tiks noteikts ierobežojums. Pasākums paredzēts, lai gūtu ieņēmumus no 2 līdz 4 miljardiem eiro, kas tiks izmantoti, lai finansētu atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Enerģētikas krīzes iemaksa par fosilo kurināmo

Enerģētikas krīzes iemaksa par fosilo kurināmo tiek aprēķināta no naftas un gāzes uzņēmumu 2022. un 2023. gada ar nodokli apliekamās peļņas, kas pārsniedz 20% pieaugumu no vidējās gada apliekamās peļņas, kas gūta 4 iepriekšējos gados, t.i., no 2018. līdz 2021. gadam. Nodokļa apmērs ir 40% no bāzes un veido uzņēmumu neatskaitāmus izdevumus. Uzņēmumi, kuri laika posmā no 2021. gada 31. decembra līdz 2024. gada 1. janvārim var apliecināt ieguldījumus pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem, no krīzes iemaksas summas var ieturēt 50% no attiecīgajām investīciju izmaksām (maksimāli 17,5%). Tādējādi efektīvā minimālā likme ir 33 % no krīzes iemaksas. Krīzes iemaksa tiks iekasēta ar atpakaļejošu datumu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Enerģētikas krīzes iemaksa par elektroenerģiju

Enerģētikas krīzes iemaksa par elektroenerģiju paredz cenu griestus elektroenerģijas piegādātājiem. Aplikšanai paredzēti 90% no elektroenerģijas piegādātāju ieņēmumiem, kas pārsniedz 140 eiro par megavatstundu. Pakalpojumu sniedzēji, kuri laika posmā no 2021. gada 31. decembra līdz 2024. gada 1. janvārim var pierādīt ieguldījumus pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem, no novērtējuma bāzes var atskaitīt 50% no attiecīgajām izmaksām (maksimāli EUR 36 par megavatstundu). Tā rezultātā tiek palielināta maksimālā cena līdz EUR 180 par megavatstundu. Enerģētikas krīzes iemaksa elektroenerģijai stājas spēkā 2022. gada 1. decembrī un ir ierobežota līdz 2023. gada 31. decembrim. Attiecīgais likumprojekts vēl jāapstiprina Austrijas parlamentam un Federālajai padomei.

Bulgārija

Ministru padome iesniegusi parlamentā priekšlikumu par ārkārtas nodokļa ieviešanu jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes nozaru uzņēmumiem. Ārkārtas nodoklis būs pagaidu solidaritātes iemaksas veidā 33% apmērā. Iemaksa tiks aprēķināta, balstoties uz 2022. un 2023. gada ar nodokli apliekamo peļņu, kas pārsniedz 2018., 2019., 2020. un 2021. gada taksācijas periodu apliekamās peļņas vidējo pieaugumu, kas noteikts likumā par UIN. Nākamais solis būs parlamentā balsojums divos lasījumos.

Beļģija

Valdības padome 2022. gada 28. oktobrī apstiprināja enerģētikas ministra iesniegto priekšlikumu, ar kuru tiek ieviests ārkārtas nodoklis. Ārkārtas nodoklis būs pagaidu solidaritātes iemaksas veidā un attieksies uz šādiem diviem uzņēmumu veidiem: reģistrēti naftas uzņēmumi, kas darbojas rafinēšanas nozarē un kuriem ir pārstrādes jauda Beļģijā; un reģistrētas naftas kompānijas, kuras saskaņā ar 2019. gada 5. februāra Karaļa dekrētu ir definētas kā galvenie dalībnieki 2022. gadam dīzeļdegvielas, gāzeļļas un benzīna jomā. Pirmās uzņēmumu grupas maksājamās iemaksas apmērs noteikts 6,90 eiro par tonnu jēlnaftas, kas importēta no 2022.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Otrās uzņēmumu grupas veicamās iemaksas apmērs noteikts 7,80 eiro par kubikmetru produkcijas, kas nodota patēriņam laikā no 2022.gada 1.janvāra līdz 2023.gada 31.decembrim. Nākamajā solī likumprojekts tiks iesniegts Valsts padomei.

Portugāle

26. oktobrī premjerministrs paziņoja, ka valdība plāno piemērot papildu nodokli noteiktiem uzņēmumiem, piemēram, enerģētikas un mazumtirdzniecības nozarēm, kas ir guvuši labumu no pašreizējās inflācijas krīzes, gūstot lielāku peļņu nekā jebkad agrāk. Nodoklis būtu vismaz 33% no viņu virspeļņas, ņemot vērā iepriekšējos gados gūto peļņu. Nodoklis pēc nesenajiem notikumiem ES šajā jautājumā bija paredzēts uzņēmumiem, kas darbojas fosilā kurināmā nozarē, proti, tiem, kas nodarbojas ar jēlnaftas, dabasgāzes, ogļu un naftas pārstrādes rūpnīcām. Tagad tas attiektos arī uz uzņēmumiem Portugālē, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, piemēram, tiem, kam ir lielveikali. Paredzams, ka jaunais papildu nodoklis stāsies spēkā vēl 2022. gadā.

Francija

12. oktobrī Nacionālā asambleja pieņēma grozījumu, ar kuru tiek palielināts nodoklis “super-dividendēm”, kas tiek izmaksātas Francijas rezidentiem. Tas attiecas uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums pārsniedz 750 miljonus eiro. Ar grozījumiem par 5% (no 30% uz 35%) tiek palielināta nodokļa likme, kas piemērojama 2022. un 2023.gadā izmaksātajām dividendēm, ja to summa par 20% (1,2 reizes) pārsniedz vidējo gada apmēru. no 2017.–2021. gada periodā sadalītajām dividendēm. Grozījumu mērķis ir atturēt no atsevišķu uzņēmumu, īpaši enerģētikas, transporta un finanšu sektoru, negaidītās peļņas (jeb “superpeļņas”) sadales. Nav pārliecības, ka pasākums paliks galīgajā variantā, jo valdība pret to iebilda un var izmantot īpašu konstitucionālo procedūru, lai apietu parlamentā nelabvēlīgo balsojumu.

ES

2022. 18. oktobrī Eiropas Parlamenta deputāti ar Padomi un Eiropas Komisiju apsprieda ārkārtas nodokļa ieviešanu enerģētikas uzņēmumu peļņai. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis minēja, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai pieņemtie pasākumi būtu vērsti uz visneaizsargātākajiem. Viņš aicināja īstenot piesardzīgu fiskālo politiku, kas nepasliktina inflāciju.

Situācija šobrīd ES šajā jomā mainās gandrīz katru dienu. Pasekosim tai līdz arī turpmāk. Pierakstieties nākamo nodokļu blogu saņemšanai savā pastkastītē, lai neko svarīgu nepalaistu garām.

Citējot blogu, atsauce obligāta.

Tax Stories – Simon Whitehead (JHA, UK) – on the Ancient Rome & tax litigation

In this Tax Stories episode I speak with Simon Whitehead who is ranked consistently among the leading individuals for tax litigation by the Legal 500 and Chambers & Partners. He is a founding partner at Joseph Hage Aaronson, established 10 years ago. JHA is a boutique dispute resolution firm which specialises in tax litigation. JHA tax litigation practice is ranked in Tier One of Legal 500 and Chambers UK, for every year since the firm was established. Previously Simon was Partner at Dorsey & Whitney (10 years). Before that was a partner at PwC Legal. Besides the law degree Simon has a PhD at Sydney University.

Cicero

“Laws are silent in time of war,” said Cicero. We can see that even in times of peace by Russia regarding the international law. We discussed if the fundamentals of the rule of law at its crossroads. We also discussed a story related to tax of Catiline who rebelled against Cicero and the Senate.

Books

One of my favourite books regarding the ancient Rome is Quo Vadis by Henryk Sienkiewicz I recommended Simon. The Polish author got the Nobel Prize in literature for it back in 1905. Whereas Simon recommended All the King’s Men by Robert Penn Warren – the book got Pulitzer prize. The book is about a lawyer who begins his political career as an idealistic man of the people, but he soon becomes corrupted by success and the lust for power. Also Simon recommends The Truth of the Matter by Gough Whitlam on the Australian constitutional crisis and relations with the UK.

Principles

One of the issues that often amuses Simon is how politicians just look at one part of the formula – the rates, whereas the base is equally important. Then we also discussed fairness of proportionality of income tax. Simon also thinks that employers social contribution is basically just more of an income tax. Simon recalled that most probably Machiavelli said that at the beginning of the Empire the tax rates are low, but the take is high, whereas at the end the tax rates are high, but the take is low.

Tax litigation

Simon says that within their tax litigation department the best ideas come from internal discussions within the team. Also he tries to have a system where all internal messages are done by calls, not e-mails. Also virtual court hearings and e-files are great features of the lock-down. As to the fees the UK tax litigation market is quite flexible – law firms can have success fees, can take a % of the damage (but there are limitations) and no charge if the case is lost, or one can charge a little bit if you loose and a lot if you win, etc.

Tax planning is fine

In the context of several interesting CJEU tax cases Simon told about he concluded that legitimate tax planning within the EU market is fine in order to do the business as cheaply as possible, that also includes tax.