Latvijas nodokļu sistēmas spogulis, jeb ko partijām vajadzēja piedāvāt par nodokļiem?

Trešdien pavēlu bija priekšvēlēšanu LTV1 tiešraides raidījums Kas notiek Latvijā? Biju sagatavojies plaši runāt par nodokļu politikas šī brīža aktualitātēm, bet nodokļu jomai šoreiz tik pieskārāmies garāmejot. Tādēļ mēģināšu improvizēt iedomāto sarunas turpinājumu par to, kas būtu aktualitātes komersantu acīm. Vēl precīzāk – kāda varētu izskatīties vēlamā partijas programmas nodokļu sadaļa?

• Nepieciešams izveidot smilškasti (Latgalē?), kur varam eksperimentēt ar nodokļu sistēmu.
• Valsts budžeta nodokļu ieņēmumu 92% veido 5 nodokļi – PVN, akcīze, IIN, UIN, VSAOI. No pērējiem varētu atteikties.
• Trūkstošos budžeta 8% iegūtu, atgriežoties pie ‘parastās’ UIN sistēmas. 2008.g. UIN ieņēmumi budžetā bija ~720 milj., 2019.g. pēc jaunā UIN modeļa ieviešanas ~50 milj.
• Globālais minimālais 15% UIN (Pīlārs 2) tāpat liks Latvijai vismaz daļēji mainīt UIN sistēmu tām uzņēmumu grupām, kuru kopējais apgrozījums ir virs EUR 750 milj. Tātad, šādu grupu meitām Latvijā būs iespēja 4 gadus nemaksāt UIN, ja tās nesadala peļņu. Taču, ja nesadala ilgāk, tad Latvija zaudētu šo meitu UIN – to būtu jāmaksā mātes uzņēmuma valstī. Kādēļ, gan, Latvijai atteikties no UIN par labu citai valstij? Tādēļ, lai apliktu lielo grupu Latvijas meitu peļņu, UIN likuma izmaiņas ir neizbēgamas. Skeptiķi saka, ka Ungārija ir nobloķējusi attiecīgās ES direktīvas projektu. Taču pirms pāris nedēļām IFA Berlīnes kongresā OECD šefs minēja, ka valstis ārpus ES varētu slēgt starptautisku līgumu par šo Pīlāra 2 modeli, tādēļ ES direktīva nemaz nebūs vajadzīga.
• Valsts budžetu varētu arī papildināt, novirzot ierēdniecību, kas apkalpoja visus pārējos nodokļus, efektīvākai minēto 5 nodokļu iekasēšanai, t.sk. cīņai ar aplokšņu algām un PVN izkrāpšanu.
• PVN izkrāpšana samazināsies, ieviešot online e-rēķinus un e-čekus, kā arī pamazām virzoties tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem. Piemēram, būvniecības izmaksu atskaitīšana IIN vajadzībām var izvilkt no pelēkā sektora privātmāju apbūves industriju – šo naudu valsts atgūs ar papildus PVN un darbaspēka nodokļiem.
• Arī ik-ceturkšņa informācijas publiskošana par darbinieku skaitu un samaksātajiem darbaspēka nodokļiem, kā tas notiek Igaunijā, padarīs uzņēmumu savstarpējo konkurenci godīgāku, it sevišķi saistībā ar publiskajiem iepirkumiem.
• Mazajam biznesam strādātu automātiskā konta (saimnieciskās darbības ieņēmumu konts) norēķinu sistēma, kas pēc ministra Reira teiktā, jau sāks darboties 1.oktobrī, jo Industra bank esot izveidojusi attiecīgu infrastruktūru. Saskaņā ar jauno kārtību, nodokļu maksātājam, kurš izmantos SDI kontu, nodoklis no SDI konta apgrozījuma tiks aprēķināts, ieturēts un ieskaitīts valsts budžetā automātiski. Nebūs arī šī konta īpašniekam jāsniedz atskaites. Normatīvā bāze šim risinājumam jau sen pieņemta. Sistēma pagaidām ļauj piemērot SDI kontu tikai MUN maksātājiem (piemērojot MUN apgrozījuma ierobežojumus un likmes), kuri kārto grāmatvedības uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, bet ir plāns to paplašināt arī citiem – to būtu jāpaplašina. Izdevīga šī sistēma būs tikai mazajiem, kam nav būtisku ar saimniecisko darbību saistītu izdevumu.
• Pēc iespējas plaši jāpiemēro un jāpopularizē ārpus Latvijas startapu nodokļu atvieglojumi darbaspēka nodokļiem, lai straujāk attīstās tieši šī nozare.
• VID nepieciešama būtiska reforma, vai no vadībā algojot kādu harizmātisku biznesa līderi no ārzemēm vai pamazām būvējot pilnīgi jaunu VID v2, no vecā pārņemot tehnoloģijas un tik spējīgākos cilvēkus. Būtiski samazinot štatu, būs iespējas palielināt atalgojumu VID v2 darbiniekiem. VID pārbūvē VID un FM jābūt sadarbībai kā cimdam ar roku.
• VID jāvirzās uz tehnoloģisku izcilību, maksimālu procesu automatizēšanu, sadarbības ar VID procesu vienkāršošanu un VID darbinieku kompetenci. Draudzīgs, uz biznesa atbalstu vērsts ultra-moderns VID var būt Latvijas vizītkarte investīciju piesaistīšanai, Latvijas Nokia.
• Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm, ja VID sāks praktizēt izlīgumus ar uzņēmumiem, kam ir uzrēķini, VID būs lieki ap 500 darbinieki. Daļa no viņiem varētu koncentrēties uz preventīvu deklarāciju analītiku, lai palīdzētu uzņēmējiem ar kļūdu un problēmu novēršanu.
• Tā vietā, lai zīmētu neiekasējamus VID auditu uzrēķinus, VID koncentrētos uz noziedznieku ķeršanu, nevis naudas iekasēšanu no tiem, no kā vieglāk paņemt, jo viņiem vajadzēja zināt, ka piegāžu ķēdē ir krāpnieks. Tas arī atslogotu administratīvās tiesas no lielākās daļas no viņu tiesu lietām!
• Turklāt, izlīgumi būs smags trieciens informācijas par auditiem noplūdes rūpalai. Klīst runas, ka pēc aptuvenām aplēsēm VID uzrēķini ir ap EUR 1 miljardu, no kā iekasēts ap 1%. Ja naudas izspiedēju takse ir ap 7% un viņi iet vien pie 1/2 no uzņēmumiem, kam ir auditi, tad tas ir ap EUR 35 milj. bizītis. (Twitter kāds komentēja: Milzīgs un ir iekšējā konkurence, savstarpēja, tāpēc viss parasti no ārpuses organizēts. Traks ir cits aspekts – cik ir ,,fiktīvo jeb pārspīlēto uzrēķinu,, jo tieši tos par naudu ir visvieglāk atcelt? Cik % tiek nodarīts pāri tiem, kas nemaksā un ko tas nozīmē LV ekonomikai?) Ok, nebūt ne visi maksā. Es domāju, ka lielākā daļa ignorē šos piedāvājumus. Tomēr.. Un tie, kas maksā – dzirdēts, ka viņus uzsēdina uz adatas (jo maksāt naudu jau ir pretlikumīgi) un mēģina nospiest uz ceļiem, lai vairs neceļas, lai pēc tam nevar atriebties. Par šo pēdējo apgalvojumu nezinu, cik daudz tur patiesības, bet zinu, ka pēdējais skaļais safabricētais kriminālprocess nav vienīgais no šādas naudas izspiešanas izrietošais.
• No likumdevēja puses būtu tagad prātīgi noteikt amnestiju tiem, kas pieteiksies KNAB. Tur pat nevajag paziņot uzvārdus tiem, kas piedāvājuši naudu – pietiek ar auditētā uzņēmuma nosaukumu, lai KNAB varētu pārbaudīt, kurš VID varēja pie attiecīgās informācijas tikt. Prieks, ka jaunā biznesa paaudze nebaidās sadarboties ar KNAB, kas ir arī pierādījis sava darba efektivitāti.
• Jāatceļ solidaritātes nodokli. Jau rakstīju, ka OECD pētījumā par Latvijas nodokļiem 1995.-2020. konstatēts, ka solidaritātes nodoklis 2017.g. bija EUR 65 milj., bet 2019.g. pēc mūsu klientu uzvaras Satversmes tiesā un no tās izrietošajiem grozījumiem likumā – EUR 0,6 milj.
• Ja enerģētikas krīzes laikā enerģētikas uzņēmumi būs guvuši būtisku virspeļņu, tad jāseko citu valstu piemēram un ar atpakaļejošu datumu šai peļņai jāpiemēro papildus nodokli, t.s. Windfall tax. Šī nodokļa jēga ir piemērošana retrospektīvi šādos īpašos gadījumos. Briest šāds nodoklis visai ES, taču tā likumība pagaidām ir neskaidra, jo, kā zināms, peļņas aplikšana ar nodokli ir katras dalībvalsts iekšējā lieta.
• Čaulas uzņēmumu nodokļu direktīvas pamatprincipus, kas ļauj skatīties cauri čaulas kompānijām, jāievieš Latvijas likumos jau tagad. Šobrīd no Kipras un Nīderlandes Latvijā ir tikpat investīciju, kā no Vācijas. Nopietni? Jau tagad dažādu valstu tiesas ignorē ārzemju holdingus nodokļu vajadzībām, pat tepat kaimiņos. Latvijas VID jau tagad var sekot citu valstu administrāciju labākajām praksēm un sūtīt uz holdinga uzņēmumu valstu administrācijām garus pieprasījumus ar jautājumiem, kas un kā notiek holdinga uzņēmumā. Tas citu valstu administrācijās sāka notikt, kad to vadību pārņēma top klases nodokļu eksperti no Big4 auditor-kompānijām. 
• Kāds teiks, ka čaulas kompāniju jautājums nav tik aktuāls, jo Latvijā gandrīz nav ieturējuma nodokļu. Būs. Pīlārs 2 tos atnesīs. Taču arī bez tiem ir virkne citu interesantu principu, kurus čaulas kompāniju direktīva risina. Par tiem un šo jauno direktīvu – kādā no nākamajiem blogiem.
• Latvijas UIN likums tagad veicina Latvijas kapitāla investīcijas un nodokļu nomaksu citur pasaulē, kur efektīvā UIN likme ir zemāka par Latvijas 25%, jo Latvija vairs neapliek ne ar UIN, ne ar IIN šādos ārzemju uzņēmumos gūto peļņu. Ja ne Latvijas likums, tad Pīlārs 2 šo Latvijas biznesa diskrimināciju novērsīs. Taču, kādēļ gan to nenovērst tagad?
• Jānormalizē fizisko personu nodokļu rezidences jautājumus, lai nav iespējams ar nodokļu rezidenci spēlēties, mainot to kā kreklus. Piemēram, aizbraucot uz 1/2 gadu padzīvot citur, lai pārdotu bez nodokļiem uzņēmumu, un tad atgrieztos. Labākais piemērs, kā no šādas nodokļu apiešanas izvairīties, šķiet, ir Lielbritānijā.
• Jāvienkāršo IIN likumu, kur ir ielāps uz ielāpa un ikdienas cilvēkam to ir neiespējami izprast.
• Jāvienkāršo likmes, kā Igaunijā – IIN, PVN un UIN ir 20%. Tas novērsīs diskrimināciju starp dažādu veidu ienākumiem (un attiecīgu shēmošanu) un nediskriminēs ar IIN progresivitāti Latvijas gaišākos prātus. Ar progresivitāti mēs ziedojam vienu veselu cilvēku 5 slimu cilvēku ārstēšanai, kam nepieciešami donora orgāni, kā arī aicinām šo veselo un gudro iet labāk atpūsties pludmalē, nevis pastrādāt vēl mazliet. Gaišākajiem prātiem Latvijā algai uz papīra darbinieka nodokļu daļa ir 41,5% (31+10,5), bet kaimiņos Igaunijā – 21,6% (20 + 1,6%).
• Jāveido īpašu nodokļu režīmu Virtuālās pasaules darījumiem, t.sk. ar kripto-valūtām, NFT un Metaverse darījumiem, e-spēļu pasaulei. Sakārtojot šo jomu ar 1) skaidrību (galvenais) un 2) nelieliem nodokļiem, piemēram, biržām un kapitāla pieaugumam, šīs industrijas pārstāvji no visas pasaules (būdami diezgan jauni un mobili) varētu pārcelties uz Latviju un maksāt nodokļus te.
• Jāievieš atbalsta nodokļu pasākumus energo-efektīvu māju būvniecībai (ir piemēri Vācijā u.c. gan PVN, gan IIN jomā), gan arī jāļauj atskaitīt IIN izdevumos hipotekāro kredītu procentus, lai vairāk sāk attīstīties nekustamā īpašuma bizness. Nekustamā biznesa industrija sakustēsies, kad beidzot būs skaidrība, kas notiks ar kadastrālajām vērtībām – vai tās pielīdzinās tirgus cenām.
• Nekustamā īpašuma nodoklis ir visvienkāršāk iekasējamais, jo ēku nav iespējams aiznest. Tādēļ tas tā vai savādāk pastāv gan Lietuvā, gan Igaunijā. Taču nekustamo ir iespējams paslēpt aiz ofšora vai cita uzņēmuma plīvura. Tādēļ Jūrmalas u.c. villu korektai aplikšanai ar nodokļiem jābūt visu Latvijas nekustamo īpašumu PLG reģistram ar būtiskiem sodiem par nepatiesas informācijas norādīšanu.
• Saistībā ar cilvēku mobilitātes paradumu izmaiņām, šobrīd valstu konkurence pāriet no UIN uz IIN. Latvijas jaunais Nomad vīzu 15% IIN ir solis pareizā virzienā, taču tikai solis.
• Man ir aizdomas, ka šis viss kopā ļautu neaiztikt (neaplikt ar nodokļiem) mazās algas (līdz EUR 1000 mēnesī) un mazo biznesu.
• Visbeidzot – kas iet ārpus manas kompetences, bet ir partiju pārziņā – jāatgūst pārliecību par šādi iekasēto līdzekļu caurspīdīgu, racionālu izmantošanu. Tas noteikti ir plašs temats, bet vai nevajadzētu sākt ar partiju un vēlēšanu sistēmas pārbūvi – lai gaišākie prāti vēlētos kandidēt uz vietu parlamentā. Tā kā liela daļa vēlētāju tāpat balso par personālijām, neskatoties uz partiju programmām un partijas programmas aizmirst nākamajā dienā pēc vēlēšanām, varbūt ir jāpadomā par mažoritāro vai jaukto sistēmu un jāļauj balsot par personām? Tas var novest gan pie politiķu atbildības (iespēju atsaukt politiķi, kas nepilda solījumus) un caur to – beidzot panākt arī ierēdņu atbildību par saviem lēmumiem.

Lasītāja jautājums

Pamazām pēc blogiem un podkāstiem sāk ienākt lasītāju jautājumi. Uz interesantākajiem no tiem mēģināšu atbildēt te blogā. Šis jautājums atnāca no Armanda.

PVN “sliekšņa” pārsniegšana

VID ir tiesības 3 (!!!) gadu laikā nosūtīt paziņojumu ar aicinājumu sniegt attiecīgu deklarāciju un maksāt pēc noteiktas formulas aprēķinātu PVN + kavējuma naudas. Realitātē tas nozīmē faktiski maksāt otru ienākuma nodokli, jo tas ir PVN, kas nekur nevienā rēķinā nav iekļauts, ko maksātājs nekad nav saņēmis un nesaņems!! Maziem uzņēmumiem tas nozīmē parādu teju gada apgrozījuma apmērā, ja ne vairāk. Ja attiecīgajā brīdī konts ir pustukšs, tā ir laime, jo darbību var apturēt un visam atmest ar roku, pretējā gadījumā ir jāmaksā milzu summas par, atklāti sakot, sīku neuzmanību. To var saukt par samērīgumu??? Vai šeit nav saskatāms klaji antikonstitucionāls gadījums, samērīguma principa pārkāpums – prasīt nodokli, ko uzņēmums nav prasījis/saņēmis? Šādos gadījumos apstrīdēšana attiecīgajā iestādē, domājams, ir lieka, jo izredžu nav nekādu. Ja nu vienīgi tai tautas daļai, kas visu kārto ar neformālu sarunāšanu… Ja pretējā pusē ir inspektors-knīpstanga, nav iespējams panākt kavējuma naudas samazinājumu pat iekrāto saistību tūlītējas izpildes gadījumā. (Laikam tā ir zīme, ka labāk tīrīt laukā kontu un visu pārmest uz ārzonu.) Bet vai konstitucionālā līmenī šāda norma nebūtu pēc taisnības atceļama?

Ātrās atbildes būtu, ka PVN ir Eiropas nodoklis un tā ir normāla prakse, ka jāreģistrējas un jāmaksā PVN, tiklīdz pārkāpts slieksnis. Nokavējuma nauda arī maksājama, ja ir novēlots maksājums. Saprotu šo sāpi, ka PVN jau nemaz nav iekasēts, bet tad varbūt jāpadomā par pārdošanas līgumu formulējumu, lai šādu PVN būtu iespējams iekasēt no pircēja. Samērā plaši šāds PVN būtības strīds izcēlās tiem, kas maksāja 10% IIN par nekustamā īpašuma nomu un nemaksāja PVN – tiesa palika nelokāma, ka pēc sliekšņa pārsniegšanas PVN sekas rodas neatkarīgi no tā vai pārdevējs pēc tam tās var atgūt no pircēja (ja nevar, tad uzskatāms, ka tā ir daļa no sarunātās pirkuma maksas).

Tagad VID arī ļoti agresīvi iet pakaļ tiem, kas pametuši uzņēmumu ar nodokļu parādiem. Tad VID mēdz iet pakaļ jaunajam uzņēmumam par šiem parādiem, ja uz jauno ir pārnesta daļa vecā uzņēmuma aktīvu vai sliktākā gadījumā ir redzēts, ka VID ir uzsācis kriminālprocesu un cilvēks ir notiesāts pat par EUR 28k uzņēmuma (!) parādu. VID mēdz iet arī pie darījumu partneriem un ielikt vadītāju riska personu sarakstos šādos gadījumos. Ja VID prasa uzņēmumam sniegt uz maksātnespēju un uzņēmums to nedara, iespējama parādu pāreja uz valdes locekļiem personīgi. Ja valde piesaka maksātnespēju, administrators raksies caur darījumiem vai nav iespējama valdes civiltiesiska atbildība. Īsi sakot, nomest uzņēmumu ar nodokļu parādiem vairs nav vienkārši, tāpēc vairumā gadījumu labāk ir cīnīties par taisnību, ja VID tāda nav vai vienoties par nomaksas grafiku, ja tāda ir. Vēl ir iespēja prasīt VID slēgt administratīvo līgumu (izlīgumu), bet VID pagaidām tādu nepraktizē. Tas nav līgums Nodokļu un nodevu likuma 41.p. kārtībā, kur jāpiekrīt VID uzrēķinam un tad iespējams tikt vaļā no daļas no sankcijām, bet gan reāls izlīgums par daļu no VID uzrēķina, ja VID nav 100% taisnība. Arī uzņēmuma ar nodokļu parādiem iztīrīšana sliktākajā gadījumā var novest pie valdes kriminālatbildības.

Noziedzniekiem maksāt par uzrēķina neformālu kārtošanu neieteiktu, jo tādējādi pastāv risks, ka maksātāju uzsēdinās uz adatas un nospiedīs uz ceļiem. Maksājot šādi maksātājs pats ir veicis noziedzīgu nodarījumu un naudas saņēmēji ar to spekulēs, ka var nodot šādu info tiesībsargājošām iestādēm. Tādēļ viņu stratēģija var būt – šantažēt līdz viņiem vairs nav risks, ka uzņēmējam palikuši līdzekļi, lai kādreiz tas spētu atriebties.

Kad sava meža koku pārdošana nav saimnieciskā darbība

Šai kontekstā man nesen arī atnāca jautājums par PVN augoša meža ciršanas tiesību pārdošanai. 70 gadīgam onkulim atnācis VID un prasa reģistrēties kā PVN maksātājam un piemērot PVN pārdošanas darījumam EUR 100k vērtībā. Pamatojums – saimnieciska darbība, jo pirms tam 12 mēnešu laikā bija 2 darījumi pa pārsimts eiro katrs. Patiesībā vēl jautājums vai tas bija viens vai 2 darījumi, jo pircējs bija tas pats un abas pārdošanas var ielikt vienā līgumā. Večuks asarās, jo iegūto naudu jau izdāļājis bērniem un mazbērniem, bet VID tagad prasa samaksāt no tiem 100k PVN. Man šis vairāk izskatās pēc personīgas mantas pārdošanas, ne saimnieciskas darbības. Reģistrēsies un ko tad – uzreiz de-reģistrēsies? Ok, var jau iemaksāt PVN nereģistrējoties, bet tik un tā – kā nodalīt personīgās mantas pārdošanu? Jautājums aktuāls, jo šobrīd ir labas kokmateriālu cenas un daudzi savus mežus izpārdod. VID jau sistēmiski daudziem pārdevējiem klūpot krāgā, kā runā industrijas pazinēji. Tur katrā gadījumā robeža ir ļoti plāna.

Mēs nesen jau tādu gadījumu pētījām un apstrīdējām VID nostāju. Arī spriedumu par šādu strīdu komentējām Sorainen nodokļu ziņās. Īsumā – VID nolēma, ka ir konstatējama Pieteicēja nereģistrētā saimnieciskā darbība – gada laikā cilvēks saņēma 4 maksājumus no komercsabiedrībām par kokmateriālu un augoša meža atsavināšanu. Turklāt, tā kā ienākumu summa pārsniedza likumā noteikto PVN reģistrācijas slieksni (EUR 40 000), VID uzskatīja, ka Pieteicējam bija pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā. VID noteica Pieteicējam papildus maksājamo budžetā PVN un nokavējuma naudu. Gan pirmās, gan otrās instances tiesas atzina VID lēmumu par nepamatotu, apmierinot pieteicēja pieteikumu pilnā apjomā. Izrādās, ka Pieteicēja veiktie darījumi nemaz neatbilst likumā nostiprinātiem saimnieciskās darbības kritērijiem. Pretēji VID pozīcijai, ka Pieteicējs ir veicis ne mazāk kā divus darījumus saistībā ar kokmateriālu realizāciju un tādējādi nodarbojies ar saimniecisko darbību, tiesa atzina, ka ne kopā, ne atsevišķi šie Pieteicēja darījumi nav kvalificējami kā saimnieciskā darbība, jo tiem nepiemīt sistemātisks raksturs un to pamatmērķis nebija peļņas gūšana.

UIN – fascinējošs jautājums

Uzņēmums dividendēs izmaksā summu X. UIN, kas “it kā” ir 20%, tiek aprēķināts nevis no summas, bet no “bāzes”, kas, tavu brīnumu, ir tikai par 25% augstāka par reāli izmaksāto summu, kā rezultātā faktiski tiek maksāts UIN nevis 20, bet 25% apmērā!! Kā to saukt? Legalizēts bandītisms, likumīga zagšana no valsts puses? Vai, Jūsuprāt, minētās situācijas tiešām ir tiesiski korektas un tajos piemērotās normas nebūtu c. Satversmes tiesu atceļamas? Varbūt ir kādi tiesiski precedenti šajā jomā? (Saprotot, ka tiesisks strīds ar VID jebkurā gadījumā ir bīstams pasākums, jo uzņēmumi šādos gadījumos mēdz līdz nākamajam gada pārskatam neizdzīvot.)

Par UIN bāzi ir tiešām labs jautājums, it sevišķi investoru acīm, kam interesē nodokļa likme, nevis bāzes aprēķināšanas mehānisms. Domāju, ka kaut kas tur nav ok, ka uzņēmums redz, ka likme ir 20%, bet, iedziļinoties bāzes aprēķinā, tomēr sanāk 25%. Visi par to zin jau kopš 2018.g., bet vai tas ir tiesiski? Tomēr uzreiz man ideju nav, uz kādas normas pamata to varētu apstrīdēt. Arī praksē Igaunijā, kur šādas normas ir jau ilgi, kopš Igaunijas UIN modeļa ieviešanas, nekādas pretenzijas nav bijušas. Satversmes tiesa tomēr nelabprāt ko cenšas grozīt nodokļu sistēmā – tur valstij ir diezgan liela autonomija.

Strīds ar VID, starp citu, nav bīstams pasākums. Mūsu lietvedībā esošajās vairāk kā 100 nodokļu lietās lielāko daļu lietu esam uzvarējuši. Vienīgi jārēķinās, ka strīda laikā nauda atrodas pie VID (vai ir vienošanās ar VID par tā nomaksas grafiku līdz 5 gadiem), izņemot retos gadījumos, kad tiesa piešķir pagaidu noregulējumu.

Kaut arī atbildes jūs diez vai iepriecinās, šie ir interesanti jautājumi, kurus labprāt ar mūsu nodokļu un konstitucionālo tiesību ekspertiem papētītu sīkāk.. ja atrastos kāds klients, kam tas ir aktuāli. 🙂

P.s. Tiekamies jau vakarā – LTV1 Kas notiek Latvijā ēterā. 🙂

IFA dienasgrāmata (4)

Nodokļi un morāle. Vai kaķis sāks cienīt peli?

Nodokļu kongresa 1.diena noslēdzās ar virkni interesantu jautājumu un tēžu, kas var likt aizdomāties par to, ka nodokļu pasaule ir mainījusies. Dažas no tām te paspēju pierakstīt.

• Vai mājas krāsošanas bizness, nedeklarējot ienākumus ir mazāks noziegums, kā nodokļu padoma sniegšana par līdzekļu nobēdzināšanu ofšoros?
• Vispārīgās pret-izvairīšanās normas (par ekonomiskās būtības pārsvaru pār juridisko formu) ļauj tiesnešiem samērā plašas iespējas lemt vai darījums vai uzņēmumu struktūra ir saprātīga – saskaņā ar likumdevēja mērķiem. Tieši tādēļ ir tik būtiskas likumprojektu anotācijas, lai likumdevējs pēc iespējas plašāk definētu savus mērķus.
• Tomēr, ja likuma gars prasa maksāt nodokli, bet likuma burts – nē, vai uzņēmumam vajadzētu to maksāt? Ja uzņēmuma vadītājs šādā situācijā samaksās nodokli, vai vadītāju pats uzņēmums (akcionāri) varētu par to sodīt?
• OECD 2011.gada vadlīnijās starptautiskajiem uzņēmumiem ir nodokļu nomaksas sadaļa. Tajā teikts, ka uzņēmumam nav pienākuma maksāt vairāk, kā likums to prasa.
• Šajā kontekstā uzņēmuma vadītājam pat varētu būt pienākums pret akcionāriem veikt saprātīgu (ne agresīvu) nodokļu plānošanu. Uzņēmumu valdēm jāpieņem saprātīgu nodokļu risku vadības politiku, lai definētu savu risku apetīti, kā arī jāievieš tā izpildes kontroles sistēmu.
• Taču vadlīnijas arī prasa uzņēmumiem, lai tie veiktu atbildīgu biznesu. Tādēļ arī šobrīd ESG temats kļūst arvien karstāks.
• Tieši tādēļ šobrīd arvien vairāk starptautisko uzņēmumu necenšas vairs skriet pēc lētākā (arī no nodokļu viedokļa) piedāvājuma, bet gan pēc pilnīga caurspīdīguma.
• Reputācija kļūst arvien svarīgāka. Pat, ja uzņēmumam ir taisnība, vai kāds vēlas sadarboties ar uzņēmumu, kas pastāvīgi ir ziņās, ka tas pieņēmis agresīvu nostāju un dažreiz uzvar, dažreiz nē?
• Un no otras puses – labas attiecības ar VID nenozīmē, ka uzņēmums neies uz tiesu aizstāvēt savus principus.
• Virkne lielo starptautisko uzņēmumu ir paziņojuši, ka tie nesadarbosies ar uzņēmumiem, kas bez ekonomiskās dibināti ofšoros. Šai sakarā Shell pārstāvis stāstīja, ka var būt gadījumi, ka DUS ir nepieciešams arī eksotiskās salās, bet tas ir izņēmums viņu sadarbībai ar ofšoriem.
• Ja ir jāizvēlas jurisdikciju, tad Shell tomēr skatās uz attiecīgo valstu nodokļu likmēm, bet ne mazāk svarīga ir arī nodokļu administrācijas kvalitāte un sadarbības vieglums. Par šo tēmu Latvijā laikam šobrīd nav vērts runāt – VID publiskais tēls investoru acīs ir ar (-) zīmi.
• Globālais minimālais UIN nemazinās valstu vēlmi konkurēt ar citām valstīm par investīciju piesaisti. Tomēr konkurence vairāk izpaudīsies citās, ne-nodokļu sfērās.
• Pat Malta globālā minimālā UIN gaidās ir sarosījusies un solās jau tagad reformēt savu UIN sistēmu, taču svaigākie salenieku paziņojumi liecina, ka viņi tomēr neskries pa priekšu Pīlāra 2 vilcienam un nogaidīs gala lēmumus.
• Čaulas kompāniju direktīva pēc patreizējā plāna atstājusi vien dažus mēnešus uzņēmumu starptautisko grupu reformēšanai (būs jāuzmanās tiem, kur ir mazāk par 5 darbiniekiem un kur pasīvais ienākums plūst cauri) – par to sīkāk kādā no turpmākajiem blogiem.  
• Šakirai draud 8 gadu cietumsods un EUR ~24 mil. sods
• Kārtējais piemērs par to, cik šaura ir robeža starp pienākumu un morāli, parādījās publiski pavisam nesen – šī gada vasarā. Spānijas nodokļu administrācija uzskata, ka Kolumbijas pop-dīva bijusi Spānijas nodokļu rezidente 3 gadus pirms kam, kad viņa to deklarēja. Pēc Spānijas nodokļu iestādes datiem par to liecina ne vien dziedātājas šo 3 gadu laikā iegādātā māja Barselonā, bet arī pierādījumi par frizieru salonu, personīgā trenera, un pat bērnu skolas apmeklējumiem, u.tml. dati. Inspektori arī savākuši pierādījumus no kredītkaršu un soc-tīklu kontiem. Tādējādi administrācija uzskata, ka dziedātāja pavadīja vairāk par 183 dienām Spānijā katrā no šiem 3 gadiem un nevienu – Bahamās, kur viņai bija deklarēta nodokļu rezidence. Dziedātājas vārds parādījies gan Paradīzes, gan Panamas ofšoru dokumentu noplūdēs. To visu vēl, protams, vērtēs tiesa.
• Starp citu, šāda administrācijas pieeja nav nekas jauns un tāda nonāks arī līdz Latvijas VID praksei. Nav arī noslēpums, ka, piemēram, Francijā jau sen pastāv VID vienības, kas cenšas pārliecināties, ka cilvēki, kas deklarējuši savu nodokļu rezidenci Monako, patiesībā dzīvo Francijā un tādēļ nodokļi maksājami tur.
• Tas tikai pierāda, ka nodokļu pasaule mainās. Informācija plūst visos virzienos un reputācijas riski ir būtiski. Tādēļ šaubu gadījumā labāk tālredzīgi neieņemt agresīvu nodokļu maksāšanas nostāju, pat ja liekas, ka jūra līdz ceļiem un VID nekad netiks klāt informācijai par kripto-valūtas kontiem. Kā dziedāja Šakira – kautkur, kautkad.. tas var pēkšņi parādīties.

IFA dienasgrāmata (3)

Pakāpeniskā pāreja no nodokļu piemērošanas atsevišķiem uzņēmumiem uz uzņēmumu grupām

Veidojot nodokļu sistēmas, parasti valstu pieeja ir domāt par nodokļu piemērošanu uzņēmumam un tā darījumiem. Bet, kā man ik pa laikam atgādina bērni, tas nav, kā tas strādā. Uzņēmumu grupas parasti domā par visas grupas, ne atsevišķu uzņēmumu, labumu. Tādēļ ne vienmēr katra grupas uzņēmuma vērtība atspoguļo grupas kopējo vērtību.

Pastāvīgā pārstāvniecība

Grupas pieejas nepieciešamību nesen redzēju praksē, kur VID piemēroja UIN uzrēķinu pastāvīgai pārstāvniecībai, kad galvenais uzņēmums joprojām daudz investē un tādēļ pagaidām strādā ar zaudējumiem. IT un startapu nozarē tā pat ir ierasta lieta. Tomēr Latvijas jaunajā UIN sistēmā ar šo ir nopietnas problēmas, jo nebūt ne visus galvenā uzņēmuma attiecināmos izdevumus Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība drīkst ņemt vērā UIN bāzes aprēķināšanai. Papildus PE peļņas attiecināšanas jautājumiem roku rokā iet arī transfertcenu metodoloģijas jautājumi.

CFC un UIN bāze

Jau kādu laiku Latvija un pasaule mēģina sadzīvot ar t.s. kontrolētā ārvalstu uzņēmuma noteikumiem, kas paredz aplikt Latvijā ar UIN peļņu, kas nav aplikta zemu nodokļu valstīs. Tomēr arī ar šiem noteikumiem nereti pasaulē pastāvošās UIN sistēmas būtiski atšķiras, jo atšķiras šādu ārvalstu uzņēmumu UIN bāzes aprēķināšanas kārtība. Piemēram, vai jāņem vērā šādu zemu nodokļu valstu uzņēmumu zaudējumus? Nodokļu piemērošana (zaudējumu pārnešana) konsolidētā grupā ir vēl viens šī jautājuma bloks, ko Latvijas UIN likums vairs neatzīst.

ES tiesu lietu piemēri

Uz šo tēmu attiecināmās lietas bijušas samērā skaļas. Marks & Spencer lieta (starp citu, šī gada IFA iepazinos ar advokātu, kurš pārstāvēja M&S šajā lietā) bija par tiesībām izmantot zaudējumus citā ES grupas uzņēmumā, ja meitas uzņēmumam vairs nav iespēju tos izmantot. X Holding un Groupe Steria neatļāva grupas pieeju ES UIN jautājumos. Danish lietas, savukārt, ir jaunāko laiku ES tiesas slavenības, kas neļāva piemērot Mātes-meitas un Procentu-autoratlīdzības direktīvās paredzētos ieturējuma nodokļa atvieglojumus pasīvajiem ienākumu veidiem, jo holdinga kompānijām nebija ekonomiskās būtības un pasīvā ienākuma patiesā labuma guvējs bija uzņēmums citā valstī.

Pīlārs 2

OECD jaunais projekts paredz globālo minimālo UIN 15% uzņēmumu grupām, kam konsolidētais gada apgrozījums pārsniedz EUR 750 mil. (t.s. Pīlārs 2). Arī šis projekts paredz konsolidētu grupas finanšu pārskatu, kas koriģēts nodokļu aplikšanas vajadzībām. Taču jāpaseko līdz atšķirībām starp OECD plānu un attiecīgās ES direktīvas projektu.

Starp citu, kuluāru sarunās amerikāņi prognozēja, ka Pīlāra 2 projekts tiks ieviests visā pasaulē, bet Pīlārs 1 diez vai. Pīlārs 1 paredz globālo digitālo milžu nodokli patēriņa valstīs. No vienas puses tas būtu ASV izdevīgi, ka šobrīd dažādo reklāmas un digitālo nodokļu sistēmu vietā būtu viena vienota sistēma, taču tā kā lielākā daļa no šīm ~100 kompānijām, uz kurām šis nodoklis attiektos, ir no ASV, tad Kongress tam diez vai piekritīs. Taču Komisārs Džentiloni jau paspējis piedraudēt, ka globālā plāna fiasko gadījumā EK nāks klajā ar ES līmeņa risinājumu.

Čaulas kompāniju nodokļu direktīva

EK piedāvātais teksts apstiprināts 22.12.2021., bet to vēl jāapstiprina EP. Nodokļu sekas – grupas līmenī. Šī direktīva liek šaubīties par holdinga kompāniju turpmāko pastāvēšanu, jo ļaus valstīm skatīties cauri tukšajiem uzņēmumiem. Tas attiecas g.k. uz pasīvo ienākumu (dividendes, autoratlīdzība, procenti) izmaksāšanu: ja A izmaksā B, kas to izmaksā C, tad direktīva ļaus uzskatīt, ka A ir izmaksājis C, ja B uzskata par čaulu. Rezultātā C būs šo ienākumu jāapliek savā valstī un tas varēs atskaitīt ieturējuma nodokli, kas samaksāts par šo pasīvo ienākumu vai nu A vai B. A, savukārt, nedrīkstēs ņemt vērā nodokļu konvenciju un ES direktīvu atvieglojumus ar B valsti. Direktīva attieksies arī uz gadījumiem, ja kāds no uzņēmumiem ir arī ārpus ES. Teiksiet, ka Latvijā jau nav ieturējuma nodokļu uz pasīvo ienākumu izmaksāšanu un es tam vairumā gadījumu piekritīšu. Taču jāatceras, ka arī Pīlāra 2 projekts nāk komplektā ar jauniem ieturējuma nodokļiem.

ASV

Pīlāra 2 un CFC miksējuma, bet krietni ierobežots modelis vispār ASV jau pastāv – tas saucas BEAT (Base erosion and anti-abuse tax). To piemēro grupām ar vismaz USD 500 mil. apgrozījumu.

Pēcgarša

Viss iepriekš minētais noveda pie provokatīva jautājuma – vai ES galu galā nonāks pie federālā UIN modeļa? Kamēr atbildes nav, izskatās, ka globālās tendences arvien vairāk sāk pievērsties uzņēmumu grupu nodokļu piemērošanai pēc ekonomiskās būtības, ignorējot katra uzņēmuma juridisko nošķirtību.

IFA dienasgrāmata (2)

Roboti nāk

Kā katru gadu, pirms kongresa izdala biļetes uz kongresa pasākumiem. Šogad Siemens parūpējies, ka procesu nodrošina mašīnas, ne cilvēki. Vēl viens jaunums – ja agrāk visi sponsoru un kongresa materiāli satilpa palielā mugursomā, tad šogad – Samsung sponsorētā planšetē, kurā jau ielādētas sponsoru aplikācijas. Vakarā kongresa atklāšanas ceremonijā uz skatuves pasākumu vadīja 2 cilvēki un foto redzamais robots Pepe.

IFA vadība vēlas Rīgā konferenci un filiāli

Rīts sākās ar brīnišķīgu sarunu ar vienu no pasaules nodokļu lielākajiem guru Guglielmo Maisto. Runājām par nodokļu konferences organizēšanu Rīgā ar pasaules elpu – ir sajūta, ka būs, jo nu jau 2 IFA šefi izrādīja interesi, lai LV uztaisītu IFA filiāli. Pirmā šāda saruna bija golfa turnīra laikā ar visa globālā IFA prezidentu. Jauniešiem ar interesi nodokļos tā ir lieliska ziņa, jo nav labākas info un pieredzes apmaiņas platformas pasaulē. Latvija ir viens no retajiem plankumiem Eiropas kartē, kur vēl nav IFA filiāles.

Tax Stories precinieki

Tax Stories podkāstam pamazām uzrodas precinieki. Iespējams, IFA varētu būt globālais sponsors podkāstam. Uz nākamajām intervijām jau sarunāta virkne interesantu cilvēku, t.sk. Lego un IKEA nodokļu šefi. Jāņem popkornu un jāskatās, kā tas viss attīstīsies.

Kongresa saturiskā puse sāksies atskaitēs par nākamajām dienām.

IFA dienasgrāmata (1)

Sestdien, 3.9.22.

IFA nodokļu kongresa 1.diena veiksmīgi jau notikusi. Kongresā piedalās 2000+ nodokļu eksperti no visas pasaules. Kopš 2010.gada tradicionāli biju vienīgais Latvijas pārstāvis, nu jau pēdējos gados arī pāris citu kolēģu pamanījuši šī pasākuma nozīmīgumu.

Pasaules čempionātā golfā nodokļu konsultantiem – 2.vieta 🙂

Sestdienā, kamēr lielākā daļa viesu vēl tik pamazām ierodas, kāds necils Latvijas pārstāvis IFA Prezidenta kausa izcīņā golfā ticis pie sudraba.

Praktiskās nodarbības – nodokļi un māksla

Kad pa dienu labi pastrādāts, kopā ar mākslas nodokļu ekspertu no Holandes (viņš, starp citu, gādā arī par tādu mākslinieku nodokļiem, kā Coldplay, Cypress Hill, Armin van Buuren, uc) varam arī aiziet uz džeza klubu un noklausīties izcilās Lauren Henderson koncertu. Man ir aizdomas, ka par viņas talantu vēl tuvākajos gados daudzi uzzinās. Sarunājām arī ar šo klīstošo holandieti plašāku sarunu par nodokļiem mākslā un sportā kādā no nākamajām podkāsta Tax Stories epizodēm, par ko te IFA, starp citu, ir neviltota interese.

Lauren Henderson live in Berlin

Kad valstij jāatmaksā šķietami neatmaksājamu PVN?

Apsveicu ar jaunā mācību gada sākumu! Ir labs iemesls arī pamācīties mums. Tikko draugi Vācijā nopublicēja ziņu par svaigu lietu, kas varētu būt aktuāla arī pie mums, jo tādās situācijās VID varētu būt uz pauzes. Vācijas tiesa vērsusies ES tiesā ar lūgumu skaidrot kādas 2007.gada ES tiesas (Reemtsma) sprieduma piemērošanu viņu specifiskā situācijā. Tas pamudināja aiziet uz pirmavotiem un paskatīties – kas tad notika tālajā 2007.gadā?

Kas notika Reemtsma lietā?

Kā te mēģināju uzzīmēt, Reemtsma ir uzņēmums Vācijā, kas iegādājās reklāmas un marketinga pakalpojumus no kāda Itālijas uzņēmuma. Itāļi izrakstīja rēķinu ar PVN un vācieši to samaksāja, bet itāļi saņemto PVN iemaksāja valsts budžetā. Itāļi kļūdījās, jo šiem pakalpojumiem bija jāpiemēro 0% PVN.

Kā situācija samudžinājās tālāk?

Loģiski, ka šādā situācijā itāļu uzņēmumam jāvēršas pie Itālijas budžeta un jālūdz atmaksāt kļūdaini samaksāto PVN, savukārt vāciešiem ir civiltiesiska prasība pret itāļu uzņēmumu. PVN atmaksu Itālijā pieprasīja vācu uzņēmums zem t.s. 8.ES direktīvas, kas ļāva uzņēmumiem vērsties pēc PVN atmaksas citu ES dalībvalstu administrācijās. Tādēļ šķiet loģiski, ka Itālijas valsts PVN atmaksu atteica, bet Reemtsma tomēr Itālijas valsti iesūdzēja Itālijas tiesā. Vācu uzņēmums tā rīkojās, jo itāļu uzņēmums bija kļuvis maksātnespējīgs un piedziņa no viņiem vairs nebija iespējama.

Ko pateica ES tiesa?

Kā parasti, ES tiesa pieturējās pie PVN pamatprincipiem, g.k. neitralitātes (PVN nevar veidot uzņēmuma izmaksas, ja tas nav gala patērētājs) un efektivitātes. (Itālijas) valsts nedrīkst paturēt sev PVN, kas tai nepienākas. Tādēļ, ja valstij nav šādi nepareizi samaksātā PVN atmaksāšanas mehānisma (jo vācu uzņēmumam nepastāv citu iespēju atgūt nepareizi samaksāto PVN), tad valstij tādu ir jāievieš. ES tiesas formulējums pat ir plašāks – vācu uzņēmums šādi var rīkoties, ja tam nav iespējams piedzīt PVN no Itālijas uzņēmuma vai tas ir pārlieku sarežģīti.

Vēl kā tāds daudzpunkts lietā ir ES tiesas remarka, ka šo spriedumu nevar ietekmēt tiešo nodokļu nacionālais regulējums, lai ko tas arī nozīmētu.. Visticamāk, te ES tiesa domāja, ka lai tik Vācija neiedomājas aplikt ar UIN šādi no Itālijas atgūto PVN.

Jaunā vācu lieta centīsies paplašināt šo principu

Manis pieminētajā Vācijas draugu svaigajā lietā vācu uzņēmums izrakstīja otram rēķinu ar 19% PVN. Pircējs to samaksāja pārdevējam un atskaitīja. Vēlāk pircēja audita rezultātā administrācija ļāva atskaitīt vien 7%, jo darījumam bija piemērojama samazinātā likme. Pircējs lūdza pārdevējam atmaksāt starpību, bet tas atteicās, jo bija iestājies darījuma noilgums. Pircējs tad lūdza Vācijas administrāciju atmaksāt šos kļūdaini samaksātos 12% (kopā ar procentiem!), balstoties uz iepriekš skaidrotajiem Reemtsma lietas principiem.

Tādēļ Minsteres nodokļu tiesa (pat ne augstākā) vērsusies ES tiesā ar jautājumiem, kas pēc būtības skaidro – vai iepriekš minēto Reemtsma lietas principu var attiecināt uz situāciju, kur ir iestājies civiltiesiskas prasības noilgums. Intuitīvi šāds noilgums man šķiet pilnībā atbilstošs vismaz ‘neiespējami vai pārlieku sarežģīti’ koncepcijai. Vienīgi nav skaidrs, kā var iestāties civiltiesisks noilgums, bet neiestāties pārmaksas atmaksas noilgums. Iespējams, nodokļu auditā konstatētais kvalificējas kā jaunatklāti apstākļi. Vai varbūt tad nemaz mūsu pārmaksas atmaksas noilgums nav tiesisks? Būs jāpapēta!

Pēc piemēra Latvijā tālu nav jāiet

Arī šobrīd kopā ar kādu klientu klauvējam pie šķietami slēgtām VID durvīm. Uzņēmumam bija darījums ar klientu Vācijā, kam uz darījuma brīdi bija spēkā esošs PVN numurs (par to ir izdruka un strīda nav). PVN numuru uzņēmumam atņēma.. ar atpakaļejošu datumu. Latvijas VID lūdz koriģēt rēķinu un piemērot Latvijas 21% PVN 0% vietā. Vācijas administrācija prasa reģistrēties darījumam Vācijā. Ziņošu par risinājumu, kad tas būs.

Tādēļ pierakstieties te uz nodokļu blogu saņemšanu savā epastā, lai neko svarīgu nepalaistu garām. Arī Delfi.lv tam seko un ik pa laikam pa kādam blogam pārpublicē, kā, piemēram, šo vakar.